Līdz ar to policija patlaban nespēj pateikt, kāda būs turpmākā izmeklēšanas gaita.
Jau iepriekš policija, lūgta izskaidrot, pēc kādiem kritērijiem tā vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu par bērnu pornogrāfiju, savos skaidrojumos bija sausa - tā vadoties pēc likuma.
Policija nevarot izskaidrot tās robežas un kritērijus, pēc kuriem var pateikt, kas ir māksla un kas ir bērnu pornogrāfija. Policijas pārstāve Neimane atreferēja likuma normas, proti, ka "bērnu pornogrāfija ir pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, vai jebkāds cits materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā, bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums".
Neimane strikti atzīmēja, ka "policija vadās pēc bērnu pornogrāfijas likumā noteiktajiem kritērijiem, un nepieciešamības gadījumā tie tiek nodoti kompetentu speciālistu izvērtēšanai".
VP šā gada 1.februārī tika sākts kriminālprocess par bērna kailfoto izmantošanu Latvijas Nacionālās operas (LNO) izrādes "Leļļu opera" reklāmā.
VP darbinieku uzmanību minētajai reklāmai piesaistījuši ārvalstu pilsoņi, kuri, ierodoties Rīgā, šīs operas izrādes reklāmu bija ievērojuši lidmašīnās piedāvātajos preses izdevumos.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļas darbinieki sākuši kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 166.panta 2.daļas - par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi, iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu.
Minētais pants paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Process sākts, ievērojot Pornogrāfijas ierobežošanas likumā noteikto, ka "bērnu pornogrāfija ir pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, vai jebkāds cits materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā, bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā".
Ņemot vērā sabiedrībā izraisījušos rezonansi, LNO un radošā komanda nolēmusi mainīt izrādes reklāmas māksliniecisko risinājumu, jo LNO, nevēloties aizskart skatītājus un sabiedrību, nevar nereaģēt uz šādiem signāliem, iepriekš norādīja LNO sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Inga Vasiļjeva.
Viņa skaidroja, ka LNO, izvēloties izrāžu vizuālo tēlu, tradicionāli piedāvā to veidot radošai komandai. Bieži tas ir izrādes scenogrāfs, kas balstās uz izrādes konceptuālo risinājumu un stāsta būtību.
Izrādes "Leļļu opera" vizuālais tēls cieši saistīts ar izrādes ideju - koka puisēns Pinokio ienāk šajā pasaulē kā nevainīgs bērns ar tiešu, skaidru un nesamaitātu pasaules redzējumu. Tāpēc LNO pieņēma izrādes vizuālo risinājumu kā atbilstošu izrādes koncepcijai, sacīja operas pārstāve.
Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) atzinumā norādīts, ka LNO uzveduma "Leļļu opera" reklāma, kurā attēlos kails zēns, nav pornogrāfiska, iepriekš rakstīja laikraksts "Diena".
Pornogrāfijas ierobežošanas likumā izpratnē par bērnu pornogrāfiju tiek uzskatīti attēli vai apraksti, kur bērni iesaistīts seksuālā darbībā, pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums.
LCC atzinumā norādīts, ka Katrīnas Neiburgas veidotajā "Leļļu operas" reklāmas materiālā attēlots bērns, kurš nav iesaistīts seksuālā darbībā, ir bez apģērba, ar Pinokio degunu, atbilstoši izrādes kontekstam un mākslinieces iecerei, simbolizējot Pinokio kā bērnu, kas ienāk pasaulē ar tiešu, skaidru un nesamaitātu pasaules redzējumu un stāv bērnam raksturīgā pozā, rādot "garu degunu".
Reklāmā bērna dzimumorgāni vai kaunums nav redzami vispār, līdz ar to bērna dzimums nosakāms tikai pēc izrādes konteksta.
Ne reklāmas materiāla noformējums, ne tā izvietošanas veids (plakāts pie Latvijas Nacionālās operas, izrādes reklāma medijos, izrādes programmas, izrādes reklāma internetā) nerada šaubas, ka konkrētā attēla mērķis ir mākslinieciskiem līdzekļiem ilustrēt izrādes ideju un tas izmantots tikai izrādes reklāmas kontekstā, norāda centrs.
LCC uzskata, ka konkrētajā gadījumā, acīmredzami pārprotot pornogrāfijas jēdzienu un nepietiekami iedziļinoties reklāmas materiāla saturā un kontekstā, tiek neatbilstoši ierobežota vārda brīvība un apdraudēta radošā vide.