Foto: DELFI
Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins trešdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.pants" skaidri neatklāja iemeslu, kāpēc policija "Neo lietā" veica kratīšanu LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Savukārt eksperti norāda, ka šādos gadījumos ir ļoti būtiski izvērtēt samērīgumu starp policijas veiktajām operatīvajām darbībām un žurnālistu tiesībām neatklāt savus informācijas avotus.

Voins raidījumā atturējās atklāt, ko tieši policija meklēja kratīšanā žurnālistes mājās, norādot, ka tas zināms tikai procesa virzītājam, kuram pieejami visi lietas materiāli. Voinam pašam tie neesot zināmi, taču viņš pieļāva, ka kratīšana notika steidzamības kārtībā – bez tiesas sankcijas, tikai ar prokurora atļauju -, jo procesa virzītājam bijušas pamatotas bažas, ka policijai vajadzīgos pierādījumus var iznīcināt.

VP priekšnieks uzsvēra, ka kratīšanas mērķis nebija atklāt žurnālistes informācijas avotu, bet gan pārliecināties par to, kur atrodas dati. Tomēr Voins atzina, ka policija domājusi - žurnāliste brīvprātīgi nesniegs nepieciešamo informāciju. "Tas taču bija skaidrs, ka jūs pati mums nesniegsiet informāciju tāpat vien, ja jau tas nebija noticis trīs mēnešu laikā," sacīja Voins, atbildot uz jautājumu, kāpēc policija nav vienkārši Naglai pieprasījusi vajadzīgos datus.

Viņš uzskata, ka datu noplūde no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un to publiskošana pati par sevi nav "nekāds ārkārtējs kaitējums sabiedrībai", taču "šādi gadījumi ir jāizmeklē, lai novērstu citus, nopietnākus pārkāpumus".

VP priekšnieks atkārtoti pauda pārliecību, ka policija ir rīkojusies likuma ietvaros un preses brīvība ar šo rīcību nav apdraudēta. "Jūs, žurnālisti, aizsargājaties ar preses likumu, bet mēs stāvam uz kriminālprocesuālā likuma," sacīja Voins.

Nagla LTV atzina, ka VID EDS datu noplūdes lietā aizturēto Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieku Ilmāru Poikānu pazīst jau ilgāku laiku, jo pirms desmit gadiem viņi kopā strādājuši. Viņa norādīja - ja šis cilvēks izrādīsies Neo, tad viņa pazīst Neo, ja nē, tad nē, tomēr viņa pati apšaubot, ka Poikāns varētu būt Neo.

No Naglas teiktā raidījumā "100.pants" varēja secināt, ka policijas viņai uzrādītais kratīšanas orderis liecinājis gan par to, ka policija tur Poikānu aizdomās, gan arī par to, ka policija ir izpētījusi telefona sarunu izdrukas un konstatējusi, ka Nagla ir ar Poikānu sazvanījusies un, iespējams, tikusies. Arī Voins norādīja, ka policijai pret Poikānu radušās aizdomas jau kādu laiku iepriekš.

Vairāki mediju eksperti un nozares pārstāvji trešdien pauda sašutumu par kratīšanu, norādot, ka tādā veidā tiek apdraudēti žurnālistu informācijas avoti. Pati Nagla LTV stāstīja, ka viņas mājās atņemtajos datu nesējos bijusi dažāda informācija, taču mierināja savus informācijas avotus, sakot, ka daļai no viņiem nav pamata bažām.

Sašutumu LTV pauda arī Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, kurš norādīja, ka gatavo vēstuli Starptautiskajam Preses institūtam Vīnē, lūdzot izvērtēt kratīšanas juridiskos un ētiskos aspektus.

Jurists Lauris Liepa savukārt LTV raidījumam "Panorāma" norādīja, ka ir jāvērtē sankciju samērīgums, jo kratīšanai pie žurnālista jābūt ļoti nopietnam pamatojumam.

Jau ziņots, ka informācija par iespējamo Neo aizturēšanu medijos parādījās trešdien, kad nāca klajā ziņas par kratīšanu Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Naglas mājās. Ekonomikas policija žurnālistes mājās kratīšanu veikusi, uzskatot, ka viņai ir informācija par Neo. Policija izņēmusi žurnālistes privāto datoru un citus datu nesējus.

Par vērienīgu datu noplūdi no VID EDS kļuva zināms februārī - noplūda aptuveni 7,5 miljoni dokumentu ar valsts iestāžu un uzņēmēju finanšu datiem. Virtuālā persona Neo, kas sevi dēvēja par Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) pārstāvi, ik pa dažām dienām publiskoja šajā datu sistēmā iegūtus algu sarakstus. Par notikušo pirmie ziņoja LTV raidījums "De facto".

Neo skaidroja, ka sistēmu nav "uzlauzis", bet gan izmantojis tajā esošo "drošības caurumu". VID saistībā ar notikušo noplūdi disciplināri sodīja vairākus Informātikas pārvaldes darbiniekus, bet Finanšu ministrija paziņoja, ka sistēma ir uzlabota un iegūt datus no tās vairs nav iespējams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!