Aizvadītais gads Valsts policijai bijis sarežģīts, taču tiesībsargājošā iestāde spējusi tikt galā ar trim galvenajiem izaicinājumiem – Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu eiro ieviešanas laikā, kā arī jauno psihoaktīvo vielu apkarošanu. Tā atskatoties uz pagājušā gada rezultātiem, piektdien sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
"Šodien mēs varam teikt, ka ar visiem trim galvenajiem izaicinājumiem mēs esam tikuši galā. Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā ir tapuši skaidri iemesli traģēdijai, un viena daļa no atbildīgajām personām ir atzītas par aizdomās turētajiem. Šis process turpinās un turpināsies. Visi, kas ar savu darbību vai bezdarbību ir bijuši vainīgi traģēdijā, atbildēs atbilstoši likuma prasībām," uzrunājot klātesošos, norādīja Ķuzis.
Savukārt saistībā ar pērn sākto cīņu ar jaunajām psihoaktīvajām vielām Valsts policijas priekšnieks norādīja, ka pērn likumsargi redzējuši, ka jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecību var apkarot tikai ar kriminalizāciju. "Kriminālatbildība nav attiecināma uz visām dzīves situācijām, tobrīd policija redzēja, ka tā ir vienīgā iespēja."
Ķuzis minēja, ka kopš likumā tika paredzēta kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību, apritē nav parādījies neviens jauns vielu atvasinājums, bet tirdzniecība pilnībā "iegājusi pagrīdē" kā parasto narkotiku tirdzniecība. Likumsargu darbs narkotiku apkarošanā notiek arī patlaban.
Kā vēl vienu būtisku likumsargu aizvadītā gada aspektu, policijas priekšnieks uzsvēra aizsardzības mehānisma pret vardarbību ģimenē ieviešanu. Viņš skaidroja, ka tā iekļaušana likumā "nākusi laicīgi", jo pērnā gada rezultāti liecina, ka pieaudzis slepkavību un smagu miesas bojājumu noziegumu skaits. Līdz ar to Valsts policija uzskata, ka aizsardzība pret vardarbību ģimenē ir rīks, kā likumsargi "primāri var reaģēt uz apdraudējumiem".
Deviņu mēnešu laikā Valsts policija ir pieņēmusi 90 lēmumus, bet tiesas visā Latvijā – vairāk nekā 340 lēmumus – par aizsardzības piemērošanu. "Redzam, ka pēc šī instrumenta ir vērsušies vairāk nekā 400 cilvēki, un sadzīviskā vardarbība ir pietiekošai latenta un augstā līmenī. Tādējādi instrumenta īstenošanā ir jāiesaistās arī pašvaldības policijai instrumenta īstenošanā," secinājis Ķuzis.
2013.gadā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula par aizsardzības pasākumu civiltiesībās savstarpēju atzīšanu. Regula neuzliek Latvijai par pienākumu civillietās ieviest aizsardzības pasākumus pret vardarbību, taču valstij jāīsteno citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs civillietās pieņemtus aizsardzības pasākumus pret vardarbību.
Pērnā gada 31.martā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī grozījumi likumā "Par policiju", grozījumi Krimināllikumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Bāriņtiesu likumā. Tāpat pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā novēršami vardarbības draudi un nodrošināta pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Valsts policijas statistikas dati liecina, ka kopš 2014.gada 31.decembra policija pieņēmusi 91 lēmumu par nošķiršanu. 45 materiālus likumsargi nosūtījuši tiesai, no kuriem 39 gadījumos pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Savukārt 11 gadījumos konstatēti policijas lēmuma par nošķiršanu pārkāpumi. Pašvaldības policijas darbinieki pieņēmuši desmit lēmumus par nošķiršanu, no kuriem seši bijuši Rīgas pašvaldības policijas pārvaldības teritorijā, Tukuma novada pašvaldības policija pieņēmusi divus lēmumus, savukārt Ādažu pašvaldības policija un Jelgavas pilsētas pašvaldības policija – katra pa vienam lēmumam.
