Trešdien daudzviet Latvijā atzīmēja leģionāru piemiņas dienu. Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika bez asas pretējo pušu konfrontācijas, tiesa, par agresīvu uzvedību tika aizturēts prokrieviski noskaņotais britu izcelsmes aktīvists Greiems Filipss. Kā portālam "Delfi" pastāstīja Valsts policijā, Filipss ir vienīgais aizturētais.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Leģionāru piemiņas dienas pasākumi
Policija un pasākuma dalībnieki sāk lēnām izklīst.
Kā informēja Valsts policijā, Filipss aizturēts par sabiedriskās kārtības traucēšanu un nepakļaušanos policijas prasībām. Viņš nogādās iecirknī paskaidrojumu sniegšanai. Filipss ir vienīgais šodien aizturētais.
Greiemss, pamīšus izmantojot angļu un lauzītu krievu valodu, turpina celt traci arī policijas iecirknī. Viņš piesauc gan Lielbritānijas vēstniecību, gan preses brīvību, kā arī skaidro, ka nesaprot, kāpēc ticis aizturēts. Kā bija redzams portāla “Delfi” video tiešraidē, kremļa atbalstītāju aizturēja par agresīvu uzvedību.
Nelāgi kliedzot, pie Brīvības pieminekļa tiek aizturēts Greiems Filipss.
"Kremļa blogeris" Greiems Filipss pie pieminekļa turpina provocēt. Pašvaldības policija viņu atvirza tālāk no gājiena dalībniekiem.
Gājiens sasniedz Brīvības pieminekli un sākas ziedu nolikšana.
Gājiens tuvojas Brīvības piemineklim. Bastejkalnā esošie "Antifašisti" ievēro aizliegumu un noteiktajā laikā izslēdz skaņu pastiprinošās ierīces.
Sākas leģionāru piemiņas gājiens uz Brīvības pieminekli.
Dzīvot un cīnīties kā savas zemes patriotiem! Ar pašlepnumu un vēstures piemiņu. G.Kalme Sv.Jāņa baznīcā #16.marts— Ināra Mūrniece (@IMurniece) March 16, 2016
Pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes norādījuma no plkst. 8 līdz pasākumu beigām nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība:- Skārņu ielā, Jāņa sētā, Kaļķu ielas posmā no Šķūņu ielas līdz laukumam pie Brīvības pieminekļa, Meistaru ielas posmā no Amatu ielas līdz Kaļķu ielai, Kalēju ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai, Riharda Vāgnera ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai, Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Gleznotāju ielai. Tāpat kustība varētu tikt slēgta Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Aspazijas bulvārī no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Raiņa bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, laukumā pie Brīvības pieminekļa. No plkst. 00 līdz plkst. 16 aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, izņemot operatīvo transportu, kā arī nepieciešamības gadījumā atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko atļauto vietu: Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra abās pusēs, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai, Raiņa bulvāra kreisā pusē, posmā no ēkas Raiņa bulvārī 9 līdz Brīvības bulvārim (izņemot diplomātisko transportu), Skārņu ielā, Kaļķu ielas posmā no Kungu ielas līdz Brīvības pieminekļa laukumam, kā arī Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā un virzienā no 13.janvāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.
Pie Jāņa baznīcas pulcējas cilvēki ar puķēm un Latvijas karodziņiem. Baznīcā notiek dievkalpojums.
Tikmēr ap 40 cilvēku teritorijā pie Bastejkalna piedalās biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" rīkotajā piketā-sapulcē, lai atgādinātu par valsts iedzīvotājiem, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā. Piketētāji tur rokās plakātus, uz kuriem latviešu, angļu un vācu valodā uzrakstīts "Aizstāvēsim vēsturi - pret Waffen SS", "Latviešu leģiona glorifikācija". Tāpat piketa organizatori skaņu pastiprinošās ierīcēs nolasa vācu ebreju vārdus, kuri savulaik tika atvesti uz Rīgu nošaušanai.
Saistībā ar 16.marta pasākumiem Krievijas vēstniecība Latvijā atgādina, ka latviešu leģions, tāpat kā vienība "Vafen SS" bijusi krimināla organizācija un tiek glorificēti cilvēki, kuri zvērējuši uzticību Ādolfam Hitleram. Savā "Facebook" kontā vēstniecība ievietojusi paziņojumu, kurā norāda, ka cilvēki, kuri vēl 70 gadus pēc leģiona izveides lepojas ar to un viņiem nav kauns par to runāt, liecina par to, ka dalība šajā kriminālajā organizācijā bijusi apzināta, ziņo LETA.
Vairāki ārzemju viesi, kā arī latvieši žurnālistiem ar oranžajām "preses vestēm" vaicā, kas par pasākumu šodien notiek. Pēc policijas rīkojuma, visiem mediju pārstāvjiem šodien ir izdalītas spilgtas krāsas vestes.
Sācies ikgadējs piemiņas dienas dievkalpojums Svētā Jāņa baznīcā.
Uz “antinacistu” piketu atnākuši 4 vāciski runājoši jaunieši ar šādu karogu pic.twitter.com/zISFnLhtSi— LETA live (@LETA_live) March 16, 2016
Žurnālists Maiks Koljērs šodien dokumentē 16. marta pasākumu dalībnieku kurpes. Šoreiz "Kremļa blogeris" - Greiems Filipss As one might expect, Graham Phillips' shoes, matched with stonewashed denim, are a f***ing disgrace. pic.twitter.com/sTf9lvVhua— Mike Collier (@mikskoljers) March 16, 2016
Policija Līvu laukumā. Foto : Edijs Pālens, LETA #16 marts #legionari @Valsts_policija pic.twitter.com/9mf89zrEcB— Edijs Palens (@edijsfotolv) March 16, 2016
Brīvības piemineklis ir noslēgts.
Portāls Delfi novēroja, ka abi piketi pie Krievijas un Vācijas beigušies bez starpgadījumiem. Tā dalībnieki arī pēc otrā piketa saritināja plakātus un mierīgi izklīda.
Galvenie PASĀKUMI, šodien godinot latviešu leģionārus.Retvīto, un nodod informāciju tālāk citam latvietim! pic.twitter.com/brUiUvKEwm— Mūsu Latvija (@MusuLatvija) March 16, 2016
Tikmēr pie Jāņa baznīcas sāk pulcēties svinīgā dievkalpojuma dalībnieki.
Garāmgājēju interese par notiekošo piketu ir niecīga. Daži apstājas, lai izlasītu plakātu, bet lielākoties cilvēki paiet garām. Žurnālistu pārsvars par piketētājiem ir acīmredzams.
Aktīvistes Ievas Brantes rīkotais pikets ir sācies pie Vācijas vēstniecības. Līdz pulksten 10 piketētāji stāvēs iepretim Vācijas vēstniecībai tāpat kā to darīja pie Krievijas vēstniecības.
Pie Brīvības pieminekļa ieradušies policijas kinologi ar suņiem.
Tikmēr Bastejkalnā jau sapulcējusies citu piketētāju grupiņa. Plānots, ka līdz plkst. 15 Bastejkalnā notiks biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" sapulce.
Vairāki jaunieši šorīt ap plkst.7.30 pie Brīvības pieminekļa garāmgājējiem dalīja bukletus par latviešu leģionāriem. Aģentūra LETA novēroja, ka septiņi jaunieši šorīt pulcējušies parkā pie Brīvības pieminekļa un savā starpā jautri čalo, bet garāmgājējiem viņi dala bukletus, kuros skaidrots, kas ir leģionāri.
Pikets pie Vācijas vēstniecības pieteikts plkst. 9:30
Piketētāji lēnām saritina plakātus un no Krievijas vēstniecības dodas uz Vācijas vēstniecību.
Katrā leģionārā ir daļa no latviešu tautas!Ja mēs būtu piedzimuši 70 gadus agrāk, mēs būtu viņu vietā.#16marts pic.twitter.com/rrv0cv2kek— Mūsu Latvija (@MusuLatvija) March 15, 2016
Policisti ar "dzīvo ķēdi" sāk ierobežot arī Brīvības pieminekli.
Rīgas dome 16. martā atļāvusi trīs pasākumu norisi – "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa no pulksten 11 līdz 13 rīko gājienu maršrutā Jāņa baznīca – Brīvības piemineklis. No pulksten 7 līdz 13 laukumā pie Brīvības pieminekļa pasākumu iecerējusi rīkot biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Šim pasākumam būs ierādīta vieta pieminekļa laukuma malā. Savukārt no pulksten 9 līdz 15 Bastejkalnā notiks biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" sapulce.
Piketētāju skaits palielinājies līdz 15 cilvēkiem, taču žurnālistu aizvien vēl ir vairāk.
Piketa rīkotāja Ieva Brante skaidroja, ka plakātus izveidojuši vēsturnieki. Leģiona izveide ir bijis noziegums pret cilvēci. Krievija nav nožēlojusi savus pāridarījumus, tāpēc cilvēki ir jāinformē par 16.marta nozīmi vēsturē.
Piketētājiem ir arī plakāts, uz kura uzdrukāts Laimdotas Straujumas citāts par 9. maiju.
Kā novēroja portāls "Delfi" pagaidām pie Krievijas vēstniecības ieradušies astoņi piketa dalībnieki ar sagatavotiem plakātiem. Un nāk arī policija.
Juriste Ieva Brante šodien rīko divus piketus - iepretim Vācijas un Krievijas vēstniecībām. Viens pikets notiks no plkst.9 līdz 9.30 Rīgā, Antonijas ielā 2, iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai. Kā mērķi Brante norādījusi - "atgādināt Krievijai par nodarītiem noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā". Otrs pikets ar analoģisku mērķi - "atgādināt Vācijai par nodarītiem noziegumiem pret Latviju Otrā pasaules kara laikā" - notiks no plkst.9.30 līdz 10 Rīgā, Raiņa bulvārī 13, iepretim Vācijas vēstniecībai.
Trešdien daudzviet Latvijā atzīmē leģionāru piemiņas dienu, kuru bieži pavada viedokļu sadursmes un potenciālie drošības riski, tiesa, pēdējos gados aizturēto personu skaits pasākumu laikā gan ir krietni sarucis. Portāls "Delfi" trešdien saviem lasītājiem piedāvās teksta un video tiešraides no atceres pasākumiem Rīgā.

Rīgas dome 16. martā atļāvusi trīs pasākumu norisi – "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa no pulksten 11 līdz 13 rīko gājienu maršrutā Jāņa baznīca – Brīvības piemineklis. No pulksten 7 līdz 13 laukumā pie Brīvības pieminekļa pasākumu iecerējusi rīkot biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". Šim pasākumam būs ierādīta vieta pieminekļa laukuma malā. Savukārt no pulksten 9 līdz 15 Bastejkalnā notiks biedrības "Latvijas Antinacistiskā komiteja" sapulce.

Divus piketus pieteikusi arī juriste un sabiedriskā aktīviste Ieva Brante. Pikets pie Krievijas vēstniecības pieteikts no pulksten 9 līdz 9:30, bet pie Vācijas vēstniecības Rīgā - no pulksten 9:30 līdz 10.

Tāpēc no pulksten 8 līdz pasākumu beigām nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Brīvības pieminekļa apkārtnē un Vecrīgā.

"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi pēdējos gados pulcējuši prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa. Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952.gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.

Kā norāda vēsturnieki, Latvija kā valsts jau bija iznīcināta 1940.gadā un piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupāciju. Ar necilvēcīgām represijām, nepārtrauktu teroru, iebiedēšanu un pazemošanu gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS pretēji starptautiskajām tiesībām piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907.gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus, iesauca armijā ap 115 000 jaunu vīriešu, no kuriem bojā gāja ap 25 000-30 000 karavīru.

Latvijas tautas zieds tika ciniski iznīcināts abu lielvaru cīņās. Pēc kara dzīvus palikušos vācu armijā iesauktos puišus padomju okupācijas režīms nežēlīgi represēja un sodīja. Sarkanajā armijā tika mobilizēti gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem bojā gāja ap 35 000. Vēsturiski par to atbildīga ir gan staļiniskā PSRS, gan nacistiskā Vācija. Latvijas tautas likteņi tika salauzti, sagandēti un piesmieti. Tikai atjaunojot Latvijas valsti 20. gadsimta 90. gados, šī netaisnība tika pārtraukta.

16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmanto, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tai skaitā pat inkriminējot absurdu nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Valsts pamatlikuma - Satversmes - ievadā teikts, ka Latvijas valsts godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Par totalitāro režīmu simbolikas publisku nēsāšanu Latvijā paredzēts kriminālsods. Latvija, kā demokrātiska valsts, nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību.

1944.gada 16.līdz 18. martā leģiona 15. un 19. divīzija kaujās pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā pirmo un vienīgo reizi cīnījās kopā. Pēc neoficiālām ziņām, šajās kaujās krita ap 2000 karavīru.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

16. marts Brīvības piemineklis Daugavas Vanagi Ieva Brante Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form