Sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēde Inese Voika uzskata, ka šis gadījums ir ne tikai LTV "gara nabadzības" apliecinājums, bet arī veids, kā policija nevis spodrina tēlu, bet gan rada neuzticību sabiedrībā.
PV sūtība esot rādīt, ka "policija nav pussalūzuši bobiki, bet gan kā normālā Eiropas valstī - servisa institūcija", tādēļ raidījumā neesot gaušanās par policijas darba apstākļiem, nedz arī līķu rādīšanas, bet gan darba analīze, stāsta raidījuma veidotāja - neatkarīgo producentu grupas SIA “TV un video parks” - direktors Uģis Kocers.
Juridiski Belokoņs naudu dod nevis policijai, bet producentiem, un Kocers arī bijis pirmais, kas pie Belokoņa vērsies ar lūgumu atbalstīt raidījumu. "Diena" raksta, ka jau nākamajā tikšanās reizē sarunās piedalījies arī Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns. Viņš savulaik bijis preses sekretārs Baltijas starptautiskajā bankā, kuras padomes priekšsēdis ir Belokoņs, stāsta V.Belokoņa uzņēmuma "Belokon Holdings" sabiedrisko attiecību speciāliste Laila Jemberga.
Pats Leiškalns konkrēti nevarējis pateikt, kurš nodarbojies ar sponsoru meklēšanu, taču skaidroja, ka tas esot ilgstošs process, kurā iesaistīti daudzi cilvēki. Belokoņs esot viens no nedaudzajiem, kuri neatsaka šādu raidījumu finansēšanu. PV sponsorējuma summa, pamatojoties uz divpusējo līgumu, gan atklāta netiek. Laikraksts uzsver, ka TV raidījums nav vienīgais, ko finansē Belokoņs, jo viņa uzņēmums izdod arī krievu valodā iznākošo avīzi Telegraf.
Belokoņa vārds plaši izskanēja pērnajā rudenī, kad viņš un brālis Vilorijs Belokoņs katrs ziedoja 10 000 latu Einara Repšes vienreizējam honorāram partijas "Jaunais laiks" izveidošanai. Belokoņs vēloties, lai valstī būtu turīgi ierēdņi un bagāti valsts uzņēmumi, taču, kamēr valsts pati nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu saviem uzņēmumiem, turīgākajiem pilsoņiem tai jāpalīdz. Tā nu laimīgi sagadījies, ka valsts un cilvēka drošību Belokoņs uzskatot par vienu no prioritātēm, tādēļ arī labprāt uzņēmies atbalstīt PV, stāsta Jemberga.
Likums atļauj sponsorēt raidījumus, un raidījuma beigās tiek norādīts, kas to apmaksājis, taču ētiskā puse ir apšaubāma. "Mums vajag raidījumu par policiju, taču es vēlētos redzēt neatkarīga žurnālista, nevis policijas preses sekretāru viedokli," saka Voika. Viņa uzskata, ka policijas līdzdalība šāda raidījuma veidošanā ir zem policijas goda, un rodas jautājums, kāda interese uzņēmējam ir to finansēt.
Savukārt Leiškalns skaidro, ka policijai naudas raidījuma sponsorēšanai nav, bet tēls jāveido. Taču visu vēl mulsinošāku vērš fakts, ka abi raidījuma vadītāji, kas vienlaikus ir arī policijas preses cilvēki Ieva Zvīdre un Leiškalns, raidījumā parādās policijas formās, tā skatītājam vēl papildus radot iespaidu, ka policiju sponsorē privāts uzņēmējs.
Uz jautājumu, vai šāds ir policijas tēls, ko vēlas panākt minētās valsts iestādes sabiedrisko attiecību veidotāji, Leiškalns ilgu laiku klusē un, konkrētu atbildi nesniedzot, vien atkārto: "Reklāmdevējs mums ir konkrēti nodefinēts."
Policijai naudas pietrūkst daudzām vajadzībām, tādēļ pierasta lieta, ka tā saņem ziedojumus no uzņēmējiem. Piemēram, policijai ziedojusi "Pareksa banka", "Unibanka", "Statoil". Tāpat vairākas pašvaldības policijai piešķīrušas naudu iecirkņu remontam, ieroču, autotransporta, degvielas iegādei.