Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums palīdzēs stiprināt Eiropas enerģētisko drošību, pārliecināts Levits
Foto: Ilmārs Znotiņš, prezidenta kanceleja

Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums palīdzēs stiprināt Eiropas enerģētisko drošību, uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka Levits ceturtdien, 5. maijā, Lietuvā piedalījās Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma atklāšanas ceremonijā.

Tās laikā Valsts prezidents uzsvēris, ka starpsavienojuma atklāšana Jauniūnai kompresoru stacijā ir nozīmīgs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un Somijai.

"Šis ir vēsturisks notikums visas Eiropas interesēs. Tādējādi palīdzam nostiprināt Eiropas enerģētisko drošību. Mēs pierādām, ka esam drošs Eiropas izaugsmes reģions, un nodrošinām savu politisko un ekonomisko nākotni un labklājību," sacīja Valsts prezidents.

Levits uzsvēra, ka mūsdienu starptautisko notikumu kontekstā "iestājamies par to, ka mums ir nepieciešams stiprināt enerģētisko drošību, kā arī diversificēt enerģijas avotus tā, lai Eiropa būtu drošāka un neatkarīgāka no dažādiem notikumiem, kurus ir grūti paredzēt".

"Attiecībā uz Krieviju es to neteiktu – Krievija ir paredzama, Krievija nav uzticama, un līdz ar to mums ir jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes," atzīmēja Levits.

Latvija ar cerību skatās nākotnē, kad tiks pabeigti arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā, uzsvēra prezidents. Vienlaikus Levits sacīja, ka reģiona lielākajai pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā arī nākamajos gados būs svarīga loma enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.

"Inčukalna gāzes krātuve var spēlēt lielu lomu, uzkrājot gāzi, kad gāzes cena ir zemāka, lai izmantotu tad, kad cena palielinās. Tagad stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve ir sasaistīta ar visu Eiropu caur Lietuvu, caur šo starpsavienojumu ar Poliju," norādīja Valsts prezidents.

Gāzesvads starp Poliju un Lietuvu tika nodots ekspluatācijā 2022. gada 1. maijā. Gāzesvada garums ir 508 kilometri, un dabasgāze var plūst abos virzienos. Jaunais gāzesvads efektīvi paplašina Eiropas gāzes tirgu un stiprina Baltijas valstu un Somijas reģiona enerģētisko neatkarību.

5. maijā, piedaloties Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, Polijas prezidentam Andžejam Dudam, Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simsonei u.c., notika Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma svinīga atklāšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Egils Levits Eiropa Krievija Lietuva Polija Somija Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form