Politiķi apsver iespēju tuvākajos gados mainīt pašreizējo diferencēta neapliekamā minimuma sistēmu
Foto: F64

Ņemot vērā, ka daudziem iedzīvotājiem izveidojušies nodokļu parādi, politiķi apsver iespēju tuvākajos gados mainīt pašreizējo diferencēta neapliekamā minimuma sistēmu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc koalīciju partiju sanāksmes veltīja kritiku iepriekš veiktajai nodokļu reformai, kā arī piebilda, ka valdība varētu īstenot nodokļu izmaiņas no 2021. gada. Tomēr pašreizēja situācija ar nodokļu parādiem būs viens no apsvērumiem, ko politiķi ņems vērā, izvērtējot nodokļu sistēmu kopumā, "un acīmredzot šeit kaut kas būs jāmaina", norādīja Kariņš.

Viņš arī atgādināja par valdībā atbalstīto priekšlikumu par iespēju nomaksāt nodokļa parādu ilgākā laika posmā. Šis jautājums tagad nodots izvērtēšanai Saeimā.

"Ir redzams, kādas ir sekas no nevajadzīgi sarežģīta, neparedzama nodokļu aprēķināšanas veida. Šeit ir runa tieši par diferencēto neapliekamo minimumu, kur cilvēki iepriekš nezina, kāds tad reāli viņiem būs nodokļa maksājums," sacīja Apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

"Mēs uzskatam, ka tas ir jāatceļ," viņš norādīja, piebilstot, ka notiek diskusijas, vai to darīt nākamgad, vai kopā ar lielām nodokļu izmaiņām no 2021. gada.

Kā ziņots, pēc pagājušajā gadā īstenotās nodokļu reformas Latvijā tika ieviesta progresivitāte nodokļu politikā. Tas nozīmē, ka kopš 2018.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi (20% vai 23%) piemēro atbilstoši saņemtajiem ienākumiem, bet neapliekamo minimumu VID katram algas saņēmējam prognozē individuāli, divreiz gadā.

Nesamaksāto nodokļu starpība var rasties personām, kuras 2017. gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai kurām nav bijuši ienākumi, piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras tikai nesen uzsākušas darba gaitas), personas, kurām ir vairāki ienākumu avoti (papildus darba algai saņem arī autoratlīdzības vai pensiju) un personas, kuras ir mainījušas darbu.

Ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī IIN likme ir 20%, bet tai ienākumu daļai, kas pārsniedz šo summu, IIN likme ir 23%. Piemēram, ja darba ņēmēja bruto alga ir 1690 eiro, tad algas daļai 1667 eiro apmērā piemēro 20% IIN, bet atlikušajai algas daļai 23 eiro apmērā piemēros 23% IIN.

Situācija, kad nodoklis par pagājušo gadu būs jāpiemaksā, var rasties tad, ja darba ņēmējs ir strādājis vairākos darbos un katrā atsevišķi ienākumi nav pārsnieguši 1667 eiro, tāpēc maksāta 20% IIN likme, bet kopējie gada ienākumi ir lielāki par 20 004 eiro. Attiecīgi no tās summas, kas pārsniedz šo slieksni, nebija ieturēta 23% IIN likme. Šādā gadījumā personai ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un samaksāt starpību.

Piektdien, 1.martā, VID sāka pieņemt gada ienākumu deklarācijas par 2018. gadu. Šajā dienā 50% no 1561 iedzīvotāja, kuri saņēma VID konsultāciju pa telefonu, interesējās, kāpēc radusies nodokļu piemaksa, tas ir, kāpēc budžetā jāpiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, informēja VID.

Source

LETA

Tags

Daniels Pavļuts Krišjānis Kariņš Ministru prezidents VID
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form