Foto: DELFI

Lai pārbaudītu tautas kalpu zināšanas, mediķi sadarbībā ar "Prāta spēlēm" izaicināja politiķus uz viktorīnu – "Valsts budžets 2020". Kā noskaidrojās ceturtdien, politiķi nav kāri uz savu zināšanu pārbaudi, jo uz pasākumu ieradās tikai viens dalībnieks - pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

Vēl atsevišķi politiķi bija informējuši, ka neieradīsies darba dēļ. Zaļo un zemnieku savienība norādīja, ka pasākumā jāpiedalās par lēmumiem atbildīgajiem pozīcijas deputātiem, bet no kultūras ministra biroja bija atsūtīta vēstule, ka 13. decembrī ministram paredzēti daudz svarīgi pasākumi, iespējams, sajaucot pasākuma norises datumus.

Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) sadarbībā ar "Prāta spēlēm" aicināja Saeimas deputātus, premjeru un ministrus uz viktorīnu – "Valsts budžets 2020".

"Tiekoties ar valdības pārstāvjiem un Saeimas deputātiem, neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka politiķu zināšanas par valsts budžeta veidošanu un saturu ir ļoti vājas. Dramatiski trūkst arī izpratnes par demokrātiju un Saeimas lomu parlamentārā republikā. Nezināšana sekas ir bezatbildīgi lēmumi un slikti likumi, kas ne tikai grauj uzticēšanos valstij un taisnīgumam, bet arī liedz Latvijas iedzīvotājiem saņemt mūsdienīgu veselības aprūpi," uzsvēra LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Viktorīnas jautājumus sadarbībā ar tiesību, politikas un ekonomikas ekspertiem izstrādājuši "Prāta spēļu" organizatori, kas arī nodrošinās pasākuma moderēšanu un rezultātu apkopošanu.

Viktorīnas rezultāti tiks paziņoti tajā pašā dienā, bet to detalizēta analīze būs lasāma nākamajās dienās. Pirmo trīs vietu ieguvējiem pasākuma organizatori ir sarūpējuši šokolādi un bezalkoholisko dzirkstošo vīnu.

LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka process kādā tika izstrādāts un apstiprināts valsts budžets, ir nepieņemams un neatbilst labai valsts pārvaldes praksei. Tas neatspoguļo Latvijas valsts prioritātes un sabiedrības intereses un nav vērsts uz ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc nekavējoties jāpārskata ne tikai Latvijas valsts budžets nākamajam gadam, bet jāuzsāk plaša diskusija par jaunu budžeta veidošanas principu izstrādi un ieviešanu.

"Daudzas valsts budžeta izmaksu pozīcijas rada bažas par to lietderību un saprātīgumu, tāpēc viktorīnā vēlamies pārliecināties, vai politiķi, kas lemj un tiek algoti par nodokļu maksātāju naudu, pārzina tā saturu. Vēlamies arī atgādināt, ka Saeimas deputāts nav "balsojamā mašīna", bet gan tautas ievēlēts priekšstāvis, kuram ir jābūt zinošam un patstāvīgi domājošam, kā arī atbildīgam par savas rīcības sekām," norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Veselības aprūpes finansējums jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir katastrofāli zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā (2009. gadā) tas tika samazināts vēl par 40%.

Tāpēc 2020. un nākamajos gados valsts budžetā iezīmētais finansējums 3,8 % no IKP apmērā ir uzskatāms par nepietiekamu. Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpei katru gadu arī turpmāk iecerēts tērēt 1,2 miljardi eiro, kas ir 636, 80 eiro uz vienu iedzīvotāju! Salīdzinājumam – Igaunija veselības aprūpei katru gadu atvēl 5,8% no IKP, bet viena iedzīvotāja veselībai tērē 1165 eiro.

"Lai kļūtu par ārstu vai kādu citu veselības aprūpes speciālistu ir daudz un ilgi jāmācās, turklāt visa mūžā garumā sava kvalifikācija jāpilnveido. Tie paši kvalitātes standarti attiecas arī uz politiķiem. Viktorīna būs viņu eksāmens, jo mēs iestājamies par profesionālu politiku un politiķiem, kas zina, ko dara!" saka LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!