Politiķi lēmuši Nacionālo koncertzāli būvēt uz privātas zemes
Foto: LETA

Neskatoties uz to, ka Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) bija atraduši vairākas vietas nacionālās koncertzāles būvniecībai, politiķi pieņēmuši lēmumu koncertzāles būvniecībai meklēt privāto zemi, svētdien, 23. februārī, vēsta raidījums "Nekā personīga".

To, ka tiks meklēta privātā zeme, esot izlemts jau 2019. gada decembrī, raidījumam apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

"Es neteiktu, ka tas ir labākais, es teiktu, ka tas ir vienīgais iespējamais. Vienīgais iespējamais tādēļ, ka, ja mēs paraugāmies uz valsts budžetu kopumā šobrīd, uz fiskālo prognozi, koncertzāle valsts budžeta ietvaros, mēs zinām, cik koncertzāle izmaksā, es vienkārši neredzu iespējas to izdarīt," sacīja Kultūras ministrs.

Kā vēsta raidījums, viena no VNĪ piedāvātajām vietām bijusi Zaķusalā. Taču tur zeme iznomāta privātam uzņēmumam līdz pat 2058. gadam.

Savulaik konferenču centra būvniecībai Kalvīša valdība zemi gandrīz uzdāvināja firmai "Biznesa centrs Zaķusala", kas pieder Kalvīša padomniekam Vasīlijam Meļņikam. Kā vēsta raidījums, Meļņika firma par zemes nomu Zaķusalā valstij gadā samaksā 2,8 tūkstošus eiro un vēl tikpat – nekustamā īpašuma nodoklī. Visu līguma 50 gadu laikā par iznomātajiem 2,5 hektāriem zemes valsts saņems 142 tūkstošus eiro. Tieši ilgtermiņa nomas līgums ir iemesls, kāpēc šī vieta koncertzālei pat nav tikusi apsvērta.

"Cik es zinu, atsevišķiem īpašumiem bija ilgtermiņa nomas līgumi uz ļoti daudziem gadiem. Līdz ar to visa šī šķēršļu joslas pārvarēšana arī maksā naudu un laiku. Līdz ar to tiek meklēts valstij maksimāli izdevīgākais risinājums, lai mēs pārskatāmā laika periodā projektu varētu īstenot," raidījumam "Nekā personīga" sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Savukārt VNĪ valdes loceklis Andris Vārna stāsta, ka VNĪ Zaķusalā ir divi nomas līgumi. "Viens no tiem ir ar televīziju, un tas, kas attiecas uz Latvijas Televīzijas televīzijas kapitālsabiedrības īpašums un atrodas viņu pārvaldīšanā. Un attiecīgi blakus vēl viens zemes gabals, kur pie nepieciešamības mēs kā īpašnieks varētu izbeigt līgumattiecības un nodot tālākai attīstībai."

"Kultūras ministrija neinteresējās, vai ir iespējams tikt pie zemes Zaķusalā. Izrādās nomas līguma laušana nebūtu ne sarežģīta, ne dārga," secina raidījuma veidotāji.

Analizēt privāto partnerību Kultūras ministrija 2017. gadā noalgoja auditorus "PricewaterhouseCoopers". Viņu secinājumi bija – būvēt tikai uz valstij piederošas zemes, jo no viena privātā partnera pirkt gan zemi, gan ēku, gan koncertzāles apsaimniekošanu ir pārāk necaurspīdīgi un starptautiskā praksē nekas tamlīdzīgs arī neesot darīts.

Pagājušā gada novembrī Kultūras ministrija pasūtīja citu atzinumu no juristu biroja "BDO Law", kas 10 dienu laikā secināja, ka koncertzāle jābūvē uz privātas zemes, un būvnieks jāizvēlas, izmantojot "dialogu".

Kā uzsver "Nekā personīga", pēkšņa izlemšana par labu privātai zemei rada aizdomas par Šķēles Andrejostas projekta lobēšanu, jo viņa uzņēmums valsti cenšas pārliecināt visaktīvāk.

Atgādinām, ka pagājušajā gadā, vēl iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes vadībā tika aktualizēts arhitekta Anda Sīļa "trekno gadu" koncertzāles projekts uz AB dambja, kas maksātu ap 120 miljoniem eiro. Kultūras ministrija pēdējos gados apsvēra arī Torņkalnu un Skanstes rajonu. Visiem trim variantiem varēja dabūt nelielu finansējumu no Eiropas Savienības. Pārējo Kultūras ministrija vēlējās iegūt publiskajā privātajā partnerībā. Tas nozīmētu, ka koncertzāli uzceļ privāts uzņēmums, un valsts to atpērk.

Jau ziņots, ka Pagājušā gada pavasarī Kultūras ministrijā vērsās uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde", kas ir ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederoša firma. Tā piedāvāja valstij uzdāvināt zemi Andrejostā, pie Daugavas, koncertzāles būvniecībai.

Jau ziņots, ka dāvinājumam bija paredzēti nosacījumi, pirmkārt – uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.

Tags

Nacionālā koncertzāle
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form