Laikraksts diskusijā aicinājis politiķus nosaukt trīs konkrēti priekšlikumus, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā un nepazaudēt saikni ar viņiem.
"Saskaņas centra" pārstāvis Sergejs Dolgopolovs stāstījis, ka tautieši no ārzemēm atgriezīsies SC "tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi', un svarīgākais ir "uzturēt saikni". Jāuztur kopienas ārvalstīs, kam neapšaubāmi būs nepieciešams arī finansējums, atzinis Dolgopolovs.
"Šlesera reformu ŠRP-LPP/LC" pārstāvis Ainars Baštiks paudis, ka būtu jāatjauno atbalsta programma, nodrošinot gan svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. "Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā," paudis Baštiks.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Dana Reizniece – Ozola arī norādījusi, ka ir jāuztur saikne ar tautiešiem ārzemēs un jārisina dubultpilsonības jautājumu, bet arī jādomā par darbvietām, "jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu".
Zatlera reformu partijas pārstāve Zanda Kalniņa - Lukaševica norādījusi, ka saikne ar aizbraukušajiem "visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā", tāpat jāveido konkurētspējīga izglītība, jāspēj pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. "Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā," klāstījusi ZRP pārstāve, piebilstot, ka svarīga arī dubultpilsonības ieviešana.
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs norādījis, ka svarīga ir dubultā pilsonība ES un NATO valstīs dzimušiem bērniem, bet, lai novērstu asimilācijas draudus, ar valsts atbalstu un ne tikai jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. "Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu," sacījis Rasnačs.
Savukārt "Vienotība" politiķis Dzintars Zaķis uzskata, ka ir "trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika". "Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē," sacījis Zaķis.
Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuru devušies darba meklējumos uz ārvalstīm. Visbiežāk cilvēki izvēlas tuvējās valstis – Angliju un Īriju. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas aplēsēm ārvalstīs dzīvo aptuveni 300 000 Latvijas pavalstnieku. Pašlaik nav precīzas statistikas par to, cik Latvijas iedzīvotāji pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Par peļņā aizbraukušo tautiešu "atvilināšanu" atpakaļ dzimtenē politiķi un spriež jau vairākus gadus, bet masveida tautiešu atgriešanās vēl nenotiek.