Saeimā pārstāvēto partiju politiķiem ir atšķirīgi viedokļi par deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) rīcību, ceturtdien nepametot Saeimas sēdi. "Vienotības" pārstāvis deputāta rīcību vērtē viskritiskāk, savukārt Liepiņa Latvijas Reģionu apvienība (LRA) solidarizējas ar politiķi.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis, paužot personīgo viedokli, norāda, ka Liepiņa rīcība ir absolūti nožēlojama. Izmantojot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, Šadurskis pauž, ka Liepiņš labāk būtu "braucis uz Madagaskaru lemurus ķert". Kārtības ruļļa liegums deputātam piedalīties sēdēs, ja par viņu ir pieņemts attiecīgs Saeimas lēmums, ir absolūti skaidrs - to esot sapratis arī pats politiķis, nenākdams uz sēdēm.
Iepriekš parlaments piekrita deputāta Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, tāpēc parlamentārietis nedrīkst piedalīties arī Saeimas sēdēs, par Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumu informēja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas Prezidijs nebija gatavs reaģēt uz šādu klaju obstrukciju jeb darba kavēšanu, norāda "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājas vietnieks. Viņš saka, ka "ļoti iespējams" šajā gadījumā deputātu no sēdes vajadzēja izvest ar policijas palīdzību, kas gan netika darīts, lai situācija nenonāktu līdz klajam skandālam. Šadurskis uzskata, ka nākamreiz ir jādod uzdevums apsardzei nepieļaut Liepiņa iekļūšanu sēžu zālē.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis izveidojušos situāciju vērtē kā provokatīvu un norāda, ka nevar pieļaut tās atkārtošanos nākamajā ceturtdienā. Taču Brigmanis atšķirībā no dažiem citiem kolēģiem uz Liepiņa rīcību raugās rezervētāk, jo šajā lietā pastāv divi viedokļi - Saeimas Juridiskā biroja pozīcija, ka deputāts nedrīkst atrasties sēžu zālē, un paša deputāta pretējais uzskats. ZZS līderis pieļauj iespēju, ka jāveic uzlabojumi normatīvajos aktos, taču atturas rosināt veikt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, norādot, ka šis jautājums jāskata juristiem.
Brigmanis pozitīvi vērtē ceturtdien pieņemto lēmumu pārtraukt Saeimas sēdi, jo Latvijai nav nepieciešams, lai pasaules medijos rādītu, kā apsardzes darbinieki deputātu no parlamenta sēžu zāles aizved "bezmaz rokudzelžos". Tajā būtu ieinteresētas citas, Latvijai nedraudzīgas valstis, lai varētu paust, ka "Latvijā nav demokrātijas", norāda politiķis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš saka, ka, neraugoties uz, iespējams, dažādām Kārtības ruļļa interpretācijām, tomēr ir jārespektē vēsturiskās tradīcijas par nepiedalīšanos sēdē. Viņš norāda, ka Saeimas Juridiskajam birojam jāvaicā par iespējamajiem risinājumiem, ja situācija atkārtosies.
Tikmēr partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda, ka šajā situācijā "izmantos iespēju paklusēt", jo Saeimas Prezidijs un Saeimas priekšsēdētāja ir tie, kas atbild par sēdes vadīšanu. "Saskaņa" atrodas "virs" šīs situācijas, un Prezidija uzdevums ir rast risinājumu saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli.
Savukārt partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba pauž, ka neatbalsta pret deputātu vērstu "biedru tiesu", taču Liepiņa rīcību viņa vērtē kā nekoleģiālu un nekorektu. Ja politiķis nepiekrīt kādam lēmumam, tad šo jautājumu var risināt citādāk, piemēram, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, taču nevajag rīkot sabiedrisko attiecību kampaņas, kas diskreditē parlamenta darbu.
Viņa norāda, ka nav bijusi kam tādam gatava, bet atsevišķi cilvēki Prezidijā esot bijuši informēti par šāda notikuma iespēju. Tāpēc reakcijai vajadzēja būt pārdomātākai, lai nebūtu jāmaksā tik augsta cena - zaudēta darba diena. Ja pašlaik nav vienotas izpratnes, ka liegums piedalīties sēdē nozīmē arī deputāta neatrašanos sēžu zālē, tad ir jāprecizē Saeimas Kārtības rullis, uzskata politiķe. Viņa pieļauj, ka nepieciešamības gadījumā līdzīgās situācijās var iesaistīt drošības dienestu.
Visbeidzot LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga saka, ka LRA frakcija atbalsta Liepiņu notiekošajā procesā. Katram ir savs subjektīvais viedoklis, kā šī lieta tiek risināta, taču ir aizdomas, ka pret deputātu virzītais tiesas process tiek apzināti vilcināts. Savukārt Saeimas sēdi vajadzēja turpināt, ļaujot Liepiņam sēdēt deputāta vietā, uzskata politiķe.
Viņa skaidro, ka Kārtības rullī nav precīzi pateikts, vai deputātam šajā situācijā ir vai nav tiesības sēdēt sēžu zālē, un uz Liepiņa jautājumiem šajā lietā neesot sniegtas atbildes. Liepiņa tiesas process varētu ilgt vairāk nekā četrus gadus un, ja nemainīsies pieeja Saeimā, tad jāsecina, ka viņš ir jau ir izslēgts no politiskā procesa, skaidro Kleinberga. Ja deputāts nāks arī uz nākamo Saeimas sēdi, tad LRA viņu turpinās atbalstīt.
Jau ziņots, ka 16.aprīlī plānotā Saeimas sēde tika uz nedēļu atlikta, jo deputāts Liepiņš neņēma vērā sēdes vadītājas, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) norādījumus un vairākkārtīgi atteicās pamest Saeimas sēžu zāli.
Kā skaidro Saeimas Juridiskajā birojā, deputāts Liepiņš nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, jo 5.februārī parlaments piekrita deputāta Liepiņa krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.
