Valsts ir atradusi naudu daudziem, viņaprāt, visai apšaubāmiem mērķiem, taču atalgojums, piemēram, policistiem joprojām ir nesamērīgi zems. "Vārdos, protams, ir pausta apņemšanās cīnīties ar korupciju, taču reāli neviens neko tā pa īstam nedara," uzsvēra Piliksers.
Runājot par norisēm Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Piliksers domā, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks neatbilst savam amatam, jo viņš vāji pārzina izmeklēšanas darbu. Tāpat vairākās komisijās augstas amatpersonas spriedušas par KNAB un tā vadītāju, taču pēc būtības nekas nav izdarīts, lai situāciju birojā atrisinātu.
"Es neesmu dzirdējis no Streļčenoka nevienu profesionālu argumentu, kāpēc Strīķe (bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe) bija jāatlaiž vai jāpazemina amatā. Ja komisija konstatēja, ka iestādes vadītājs Streļčenoks vāji pārzina operatīvo un izmeklēšanas darbu, tad kādi vēl jautājumi var rasties. Normāli taču būtu, ka iestādi vadītu cilvēks, kurš šīs svarīgās jomas pārzina," uzsvēra Piliksers.
Vai KNAB konflikts ietekmē izmeklēšanas kvalitāti, bijušajam prokuroram ir grūti spriest, taču, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, nekādas dižas lietas no KNAB uz prokuratūru vairs netiek sūtītas.
Bijušais prokurors arī domā, ka valsts ir mazspējīga novest līdz notiesājošam spriedumam liela apmēra lietas. "Piemēram, izmeklētājiem, lai iegūtu informāciju un dokumentus par ārzonā reģistrētu uzņēmumu, ir vajadzīgs daudz laika. Savukārt iespējamiem nozieguma izdarītājiem dokumentus pārreģistrēt no vienas valsts uz otru ir dienas jautājums. Ja darbinieki vairāk brauktu komandējumos un nodibinātu kontaktus, tad rezultāti noteikti būtu labāki," uzsvēra bijušais prokurors.
Lai apjomīgas lietas iztiesātu ātrāk, no izmeklējamo notikumu klāsta būtu jāizvēlas un jāpierāda tikai svarīgākais, piebilda Piliksers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
