Politiķu uzliktais termiņš veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanai bija pārlieku ambiciozs, raidījumam "Rīta panorāma" teica Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs.
Komentējot vainīgo meklēšanu situācijai, ka aizkavējusies sistēmas ieviešana, kas ārstniecības personām nodrošinās informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem, Labsvīrs norādīja, ka sistēmas uzturētājs ir NVD. "Situāciju analizēsim, bet vainīgos nemeklējam. Likums ir sistēmu palaist, tāpēc fokusējamies uz to," piebilda Labsvīrs.
Viņš apstiprināja veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) pausto, ka sistēma varētu sākt darbu pēc mēneša, taču apsolīt to nevēlējās, jo darbos iesaistīta virkne cilvēku, tostarp programmētāji un juristi.
"Nepietiekami daudz runājam par to, ka veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir solidāra. Tā nav supermārkets ar nulles bilanci. Vesels maksā par slimu, jauns – par vecu. Tas paliks arī pie šīs sistēmas. (..) Prioritāte ir netraucēt pacientu kustību ārstniecības iestādēs," teica Labsvīrs.
Viņš piebilda, ka brīdī, kad sistēmu ieviesīs, naudu par pakalpojumiem nodokļu nemaksātājiem neprasīs atmaksāt.
Kā ziņots, IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31. decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018. gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1. janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
