Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka aptaujas rezultātos lielu pārsteigumu nesaskata. Viņš gan piebilda, ka patiesā aina varētu būt pesimistiskāka, jo jautājumi pētījumā ir diezgan jūtīgi, proti, tādi, uz kuriem ir diezgan skaidra "pareizā" atbilde.
Dzintars, komentējot aptaujas rezultātus, pauda, ka arī aptaujas rezultāti apliecina, ka nelatviešus nevar uztvert kā vienādi domājošo sabiedrības daļu, jo viedokļi ir dažādi. Vienlaikus politiķi pauda bažas saistībā ar to, ka liela daļa aptaujāto atzina, ka uzticas Krievijas plašsaziņas līdzekļiem.
Līdz ar to būtu atbalstāma iniciatīva par Baltijas vienotu kanālu krievu valodā, ja tas stratēģiski darbotos, stiprinot piederības sajūtu šīm valstīm. Tāpat jābūt vienotiem standartiem valstiskai audzināšanai skolās, kā arī nepieciešama vienota izglītība valsts valodā, akcentēja politiķis.
"Zaļo un zemnieku savienība" pētījuma rezultātus vēl nav apspriedusi, taču politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis Ingmārs Līdaka norāda, ka aptaujas rezultāti nav pārsteigums. Ņemot vērā sašķelto informatīvo telpu, pētījuma dati nav slikti un drīzāk jāvērtē kā labi.
Rezultātus uzlabojuši notikumi Ukrainā, jo cilvēkiem ir nācies izšķirties, kādu viedokli pieņemt - notiekošais ir uzlicis punktu uz "i", jo nelatviešiem vajadzēja izvēlēties, vai viņi grib vai negrib dzīvot Latvijā, kas būtu Krievijas province. Vairākums ir izšķīries, ka nevēlētos dzīvot šādā situācijā, norādīja Līdaka.
Kā tālākie nepieciešamie soļi sabiedrības integrācijas veicināšanai būtu mediju telpas stiprināšana, piedāvājot kvalitatīvu ne tikai ziņu, bet arī izklaides jomas piedāvājumu krievu valodā, lai samazinātu Krievijas televīziju ietekmi. Politiķis uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāuzlabo skolotāju kvalifikācija, jo diezin vai pedagogi ar sliktām latviešu valodas zināšanām varēs savus audzēkņus mācīt patriotiskā garā.
Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka šādi jautājumi jāvērtē dinamikā un tikai tad var izdarīt fundamentālus secinājumus. Proti, būtiski zināt, vai pieaug to cilvēku skaits, kuri uzskata sevi par patriotiem, vai arī samazinās. No vienreizējās aptaujas tālejošus secinājumus izdarīt nevar, piebilda politiķis.
Zaķis arī pauda, ka cilvēku vērtējumu šajā jautājumā ietekmē arī labklājības līmeņa uzlabošanās. Tas liekot novērtēt situāciju kaimiņvalstī un aizdomāties. Būtiska loma ir arī integrācijas politikai un pasākumiem integrācijas veicināšanai, akcentēja "Vienotības" politiķis.
Opozīcijā esošās politiskās apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata - aptaujas rezultāti liecina par to, ka nereti, īpaši pirms vēlēšanām, politiķi apzināti aizvaino dažādu tautību pārstāvjus, un rezultātā viņi jūtas atstumti. Cilvēkus vairāk interesē sociālo problēmu risinājums, bet politiķi, vēloties mobilizēt savu elektorātu pirms vēlēšanām, mēdz aizvainot citu tautību pārstāvjus, klāstīja Agešins.
Viņš arī uzskata, ka šādas aptaujas ir nepieciešamas, jo nereti politiķi rīkojas pret sabiedrības noskaņojumu. Un tad veidojas plaisa starp sabiedrību un politiķiem, sacīja Agešins. Šīs aptaujas rezultātus nepieciešams izvērtēt un ņemt vērā tālākajā darbībā.
Kā ziņots, valdība otrdien iepazinās ar SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.
