Politiskā saspīlējuma dēļ sarukušas Skultes gāzes termināļa īstenošanas izredzes, pauž raidījums
Foto: Publicitātes foto

Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts jūrā pie Saulkrastiem no privātas iniciatīvas pāris gadu laikā kļuvis par politisku cīņas lauku. Nākamgad valdībai vajadzēs lemt, vai projektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Tā galvenais politiskais atbalstītājs ir Jaunā konservatīvā partija, un tas var kļūt par galveno iemeslu projekta izbrāķēšanai, svētdien, 26. aprīlī, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms četriem gadiem Saulkrastu novada dome vienprātīgi lēma atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Skultes ostā. Šopavasar pašvaldības deputāti savu atbalstu atsauca.

Plānots, ka terminālis atradīsies 2,5 kilometrus no krasta uz peldošas platformas. Tur piestās sašķidrinātās gāzes piegādes kuģi. Četru līdz sešu dienu laikā viena kuģa kravu pārvērtīs gāzē un pa 36 kilometrus garu cauruļvadu nogādās Inčukalna krātuvē. Projekts skars 772 īpašumus.

Pagājušajā vasarā Skultes termināļa attīstītāji ideju prezentēja iedzīvotājiem. Cilvēkus uztrauca piesārņojums, tas, kā būvniecība ietekmēs viņu īpašumus. Jautājumu bija daudz, skaidru atbilžu pietrūka. Tās solīja pēc ietekmes uz vidi novērtējuma, kas būs gatavs pēc vairākiem mēnešiem. Pašvaldība negaidīja un savu atbalstu projektam 8. aprīlī atsauca. Gan Vides pārraudzības birojā, gan Saulkrastu pašvaldībā saņemti iesniegumi pret projektu, ko parakstījuši simtiem iedzīvotāju.

Ideja jūrā pie Skultes ostas būvēt sašķidrinātās gāzes termināli ir vismaz deviņus gadus sena. Tam neizdevās piesaistīt Eiropas naudu, un interese noslāpa. Tā atdzīvojās, kad pirms četriem gadiem ASV sāka sašķidrinātās gāzes eksportu. Skultes projektam pievienojās ASV naftas un gāzes uzņēmumu vadībā pieredzējušais Pēteris Ragaušs. Ne visi bija priecīgi. Pret termināli iebilda "Latvijas gāze" un Krievijas cauruļvada gāzes starpnieki un Aivars Lembergs.

"Mēs piedāvājam arī Ventspili kā ostu, kas varētu pieņemt sašķidrināto gāzi, un Ventspilī tāds termināls arī būs. Gan ne liels. Tā es domāju, jo tālu projekts ir aizgājis uz priekšu. Skultes osta izskatījās tāds nepārdomāts projekts. Vismaz tā analīze, ko veica starptautiskie eksperti, tādu slēdzienu izdarīja. Bet principā var pagriezt Sibīrijas upes un Skulti var uztaisīt par neaizsalstošu ostu, mazliet jāsilda Rīgas līcis ziemas mēnešos," 2018. gada novembrī teica ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Raidījums vēsta, ka Ragaušs investēja Jaunajā konservatīvajā partijā, kam visa priekšvēlēšanu kampaņa balstījās solījumos apkarot oligarhus. Partija Skultes termināļa īstenošanu virzīja kā vienu no savām prioritātēm. JKP politiķi Ragaušu pavadīja gan konferencē, ko, reklamējot amerikāņu sašķidrināto gāzi, apmeklēja ASV enerģētikas ministrs Riks Perijs, gan filmas "Pilsēta pie upes" pirmizrādē, kas tapa ar Ragauša finansiālu atbalstu. Kad marta sākumā Saeima atbalstīja atsevišķa Saulkrastu novada izveidi, ZZS un KPV LV virzīja teoriju, ka tas notiek gāzes termināļa interesēs. Saulkrastu dome demonstratīvi atsauca savu atbalstu gāzes terminālim.

Uz raidījuma jautājumu, Vai šis šobrīd ir politisks projekts "Skulte LNG Terminal" valdes loceklis Uldis Salmiņš teic, ka nenoliedzami, tam ir politiska dimensija, jo tas ir būtisks tautsaimniecībai un enerģētikas nozarei. "Tāpēc arī politisks lēmums ir nepieciešams par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, tāpēc nevar teikt, ka projekts nav politisks. Bet mūsu ieskatā tā politizācija, kas pašreiz notiek arī ar Ragauša kunga saistīšanu ar JKP, nekādu labumu projektam nedod, jo mēs tā jūtam, ka visi, kas grib izrādīt pretestību šai atbalstošajai partijai, tad ir pret projektu. Par to mēs, protams, neesam priecīgi," teic Salmiņš.

Koalīcijā pretestību izrāda KPV LV. Iepriekšējais ekonomikas ministrs konceptuāli pauda atbalstu Skultes terminālim, bet, kad viņam amatu nācās pamest, tajā sāka vainot Ragaušu.

"Mēs neesam slēpuši, ir nepieciešams šim projektam noteikt nacionālo interešu objekta statusu, un tas ir iespējams tikai ar valdības lēmumu, un priekšnosacījums, lai mēs varētu virzīt uz valdību, ir ietekmes uz vidi vērtējuma pabeigšana, tātad šim vērtējumam ir jābūt pabeigtam, un tad tikai mēs varēsim virzīt un komunicēt valdībā šo jautājumu," norāda Salmiņš.

Ekonomikas ministrs (KPV LV) Jānis Vitenbergs pauž, ka ministrijas pozīcija ir tāda, ka mēs šādu projektu atbalstām un gribētu, lai tas tiktu realizēts Latvijā, jo no tā potenciāli ir lieli ieguvumi, taču šobrīd ar projekta realizācijas idejas autoriem neesmu ticies un arī ministrijā nav saņemti nekādi dokumenti par nacionālās nozīmes objektu piešķiršanu vai kas tamlīdzīgs.

"Pēc man esošās informācijas, es īsti neredzu tam pamatojumu, kādēļ šādu vienu privātu investīciju projektu būtu nepieciešams attīstīt un būtībā tad par to maksāt katram Latvijas iedzīvotājam," uzskata Vitenbergs.

Saspīlējums starp KPV LV un JKP pēdējās nedēļās saasinājies. JKP balsoja pret Ralfa Nemiro apstiprināšanu Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatā, un tas izdevās tikai ar opozīcijas balsīm.

"Droši vien tur ir daudzas citas lietas, kas arī rada saspīlējumu, bet jā, tāds saspīlējums ir, bet mēs mācāmies sadzīvot, lai varētu kopā strādāt valsts labā," teic "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Juris Jurašs norāda: "Mēs katrā gadījumā to absolūti nekādā veidā nesasaistām, un mēs savu pozīciju jau vairākas nedēļas atpakaļ esam pauduši gan par ekonomikas ministra Vitenberga apstiprināšanu amatā, aicinot tomēr nodrošināt, lai tādi cilvēki ar apšaubāmu reputāciju neatrastos tiešām stratēģiski nozīmīgos amatos. Un man ir gandarījums, ka viņš ir pildījis apņemšanos mainīt šo personāla politiku. Un mēs tāpat esam arī teikuši pirms divām nedēļām un arī vakar komisijas sēdē, ka mēs uzskatam, ka cilvēki, kuriem, esot amatā, tiek anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpuma objektiem, un tas ir ļoti liels risks."

Raidījums atgādina, ka pirms pusotra gada pielaidei valsts noslēpumam pieteicās arī Jurašs. Satversmes aizsardzības birojs izvērtēšanu apturēja, kad pret Jurašu sāka kriminālvajāšanu par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu. Taču šogad viņš apstiprināts Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja amatā. Šajā komisijā KPV LV šonedēļ izgāza balsojumu par ekonomisko lietu tiesas izveidošanu, kas ir JKP virzīta ideja. Konservatīvajiem piesaistīt opozīcijas balsis savu politisko projektu atbalstam izredžu nav.

Par Skultes termināļa ietekmes uz vidi vērtējumu sabiedriskās viedokli prasīs gan iedzīvotājiem, gan vides un veselības iestādēm. Par to, vai vērtējumu akceptēt vai nē, būs jālemj pašvaldībām, kur atradīsies terminālis un cauruļvadi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atis Zakatistovs Jānis Vitenbergs KPV LV Aivars Lembergs Enerģētika Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Jurašs Latvijas gāze Satversmes aizsardzības birojs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form