Foto: LETA

Ogres pašvaldībā par nepatiesu nosauc Lielās talkas piektdienas rīta paziņojumā par atbalsta atsaukšanu talkotājiem šajā novadā minēto ziņu, ka vietvara aizliegusi dalību Latvijā lielākajā vides sakopšanas akcijā un pārmet talkas rīkotājiem notikušā politizēšanu. Savukārt talkas organizatori neslēpj sašutumu par šādu notikušā vērtējumu.

Jau rakstīts, ka dienu pirms visā Latvijā notiks Lielā talka, tās organizatori presei izplatīja paziņojumu, kurā atsauca savu palīdzību Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībai, kura novadā vēlējās organizēt talkošanu, jo pašvaldība nav atļāvusi ogrēniešiem talkot publiskās vietās.

Ogres novada domes Komunikācijas nodaļas pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs portālam "Delfi" to dēvē par dezinformāciju un skaidro, ka pašvaldība nevienam neliegs talkot, lai arī vietvara nav plānojusi savāktos atkritumus izvest organizētā veidā.

"Neviena iniciatīva netiek apspiesta vai kādā veidā ierobežota. Arī pagastos tiek koordinēta talkošana. Savukārt, ja kāds iedzīvotājs izlemtu talkot pašvaldības īpašumā, neviens prom nedzīs. Ja cilvēks redz piesārņotu vietu, paņem grābekli un sagrābj – kas to varētu liegt? Ne tur iepriekšēja pieteikšana vajadzīga, ne kas cits," pašvaldības nostāju izklāsta tās pārstāvis. Talkot nav liegts arī cilvēku grupām, proti, organizētā veidā.

Pašvaldībai iebildumu pret tīrību nav, taču tās nostāja ir, ka tā pati par to rūpējas – "katram īpašumam ir savs īpašnieks, par kuru tam ir jārūpējas".

Savukārt talku, kas rīkota kā īpašs pasākums, kā tas plānots šajā nedēļas nogalē, vietvara vērtē kā novecojušu vides sakopšanas formu. "Tas kolhoza sindroms laikam nav vēl izgaisis. Tīrību var uzturēt arī ne tādā veidā," "Delfi" pauž Sapožņikovs.

Viņš arī neslēpj pārliecību, ka Ogrē "šobrīd visi jautājumi, ieskaitot talku, tā teikt, tiek nevietā politizēti".

Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme, izdzirdot "politizēšanas" piesaukšanu, portālam "Delfi" neslēpj, ka pirmo reizi 16 gadu laikā dzird šādu apgalvojumu. Viņa to kategoriski noraida, piebilstot, ka pasākumā piedalās gan "visu veidu" politiķi, gan arī ar politiku nesaistīti cilvēki.

Piedalīties tiek aicināts ikviens, un ikviena cilvēka dalība tiek atbalstīta. Lielā talka arī nesludina nekāda veida politiskus saukļus vai pozīcijas, skaidro Jaunzeme, norādot, ka apgalvojumam par pasākuma politizēšanu nav nekāda pamata vai pierādījumu.

Vai ir robeža starp "politizēšanu" un iedzīvotāju iniciatīvu?

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrībā tās pārstāvis Kārlis Avotiņš (K) atzīst, ka "mēs mūsu biedrībā esam laikam sešu partiju pārstāvji". Avotiņš kategoriski nepiekrīt apgalvojumam, ka talkošana tiktu politizēta: "Tad tādā gadījumā viss ir politizēts. Es tam pilnīgi kategoriski nepiekrītu."

Atzīstot, ka biedrībā ir politisko partiju pārstāvji, viņš gan atzīmē, ka tie esot no "pilnīgi pretējiem" politiskajiem spēkiem.

Talku biedrība uzņēmusies rīkot nevis politisku apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka Ogres novads ir vienīgais Latvijā, kas nepiedalīsies Lielajā talkā. Lai arī piekrīt domes uzskatam, par to, ka katram īpašumam ir saimnieks, kuram savs īpašums jāsakopj, biedrības pārstāvis skaidro, ka līdz ar domes lēmumu talkā nepiedalīties visi iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties un sakopt pašvaldības īpašumu, "ir nolemti nepiedalīties".

Foto: LETA

"Pēc tam iztrūks organizētais pašvaldības atkritumu savākšanas process. Visi atkritumi, kas talkas laikā tiek savākti – to kādam ir organizēti jāaizved, un to dara pašvaldības. Te atkritumi tiks savākti un tos neviens neaizvedīs – tas ir bezjēdzīgi. Tad nav vērts pat piedalīties (..). Tāpēc arī mēs uzņēmāmies organizēt. Kāds tur sakars ar politiku? Es nezinu, bet Ogres pašvaldībā visur mēģina pielikt politiku. Kāpēc? Man nav ne jausmas."

Biedrība arī iepriekš, 31. martā, platformā "manabalss.lv" sāka balsu vākšanu "kolektīvam iesniegumam par Lielās talkas organizēšanu Ogres novadā". Presei izplatītā paziņojumā biedrības pārstāve Elīna Grīnhofa ("Par!"), kura aizpērn apprecējusies ar bijušo veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), skaidro, ka Ogres novada domes lēmums kopš 2019. gada nepiedalīties talkā "skar iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības iespējas".

Kas bija nesaprašanās pamatā?

Lielās talkas preses pārstāve Jana Kralliša portālam "Delfi" skaidro, ka viss aizsācies ar Ogres novada iedzīvotāju biedrības vēstuli, ka viņi piesaka "manabalss.lv" iniciatīvu. Līdz ar to Lielā talka pēc iedzīvotāju aicinājuma palīdzējusi organizēt talkošanu konkrētā vietā pašvaldībā. Taču jau vēlāk Lielajai talkai tika ziņots, ka biedrība ieceri atcels.

Savukārt biedrības pārstāvis norāda, ka "Lielā talka no savas puses, zinot, ka Ogres novads nepiedalās, sazinājās ar mums, biedrību, jo mēs samērā nesen iesniedzām "manabalss.lv" iniciatīvu par to, ka Ogres novadam tomēr būtu jāizskata iespēja piedalīties talkā. Lielā talka piedāvāja bezmaksas konteineru". Līdz ar to biedrībai bija jāatrod vieta, kur talku rīkot, kas arī tika izdarīts.

Ceturtdien ar biedrības pārstāvi sazinājies uzņēmums "Clean R", norādot, ka konteinerim attiecīgajā vietā būtu jāpaliek līdz 25. vai 26. aprīlim, ka to nākamajā dienā nevar aizvest. Avotiņš tāpēc sazinājies ar pašvaldības iestādi, kur bija plānots rīkot talku. Piekrišanu izvietot konteineru gan iestāde dot nevārēja, un galavārds Avotiņam tika sniegts tikai ceturtdienas vakarā. Konteineri izvietot pašvaldība neesot ļāvusi. Talku var rīkot privātīpašumā, taču pašvaldība sakops savu īpašumu – tā pašvaldība esot atbildējusi biedrības pārstāvim.

Foto: Shutterstock

Uztverot to kā skaidru atteikumu, biedrība atsauca ieceri, turklāt, kā saka Avotiņš, "neviens neuzņemas risku, ka neatnāks pašvaldības policija un neuzliks sodu par to, ka mēs to esam nesaskaņoti darījuši". Biedrības pārstāvis gan pieļauj, ka kļūda varēja būt tajā, ka biedrība talkošanas organizēšanu varēja sākt arī agrāk, iespējams, rakstiski vēršoties pašvaldībā.

Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, atteikums tika saņemts, Avotiņš sacīja, ka pašvaldībai nav vaicājis, vai talkot nedrīkst tieši biedrība, vai visi iedzīvotāji. Tas esot būtiski, jo "ir tā, ka mēs kā biedrība mēdzam uzdot pašvaldībai dažādus jautājumus, kas varbūt ne vienmēr ir baigi forši un patīkami viņiem." Līdz ar to "mēs neesam īpaši populāri pašvaldības vadības pusē", pieļauj Avotiņš.

Tāpēc arī, saņemot pašvaldības atbildi, biedrība to pieņēma, izprotot, ka tai atteikts. Iespējams gan arī, ka lietas būtība ir drīzāk komunikācijā, proti, no domes jau izskanējis, ka biedrība ar lūgumu nebija vērsusies pareizajā struktūrvienībā, notikušo skaidro biedrības pārstāvis.

"Es nepārzinu tik smalki, kurš pašvaldības pleķītis, kuras pašvaldības iestādes pārziņā ir. Bet, ja man pašvaldības darbinieks veselu dienu meklē atbildi un beigās pasaka, ka mēs nedrīkstam, es pieņemu to kā faktu," viņš saka.

Ogres novada dome, savukārt, norāda, tā nevienam nav liegusi Lielās talkas dienā vākt atkritumus un darīt citus darbus apkārtējās vides sakopšanai, tostarp sabiedriskās vietās – tā ir katra cilvēka, iestādes vai organizācijas brīva izvēle.

Vienlaikus, ja pēc Lielās talkas tiks konstatēti atkritumu maisi, tie pilsētvidē netikšot atstāti. Pašvaldība apņēmusies nodrošināt to savākšanu.

Pašvaldības mērķis esot "talkot jēgpilni – nevis orientējoties uz atkritumu vākšanu, bet uz izglītojošo darbu, lai šo atkritumu nebūtu, kā arī mudinātu iedzīvotājus ilgtspējīgi pārvaldīt apkārtējo vidi". Tā arī 22. aprīlī ieplānojusi izglītojošu pasākumu Ogres Zilajos kalnos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!