Politoloģe: politiķi pāragri krituši panikā par iespējamo pilsonības referendumu  (166)

Eksperte apšauba, ka likuma grozījumi savāks nepieciešamo parakstu skaitu, kas to varētu novest līdz tautas nobalsošanai.

"Es neticu, ka šai idejai var savākt nepieciešamo parakstu skaitu, proti, vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus nākamo mēnešu laikā, kas ir vajadzīgi, lai vispār šis jautājums līdz referendumam nonāktu. Tāpēc man šķiet, ka politiķi panikā ir sākuši krist stipri pāragri, jo pirmām kārtām es neredzu, kā šis jautājums varētu būt izteikti kaitīgs Latvijas sabiedrībai, jo līdzīgi kā ar valodas referendumu man šķiet, ka visi zina, ar kādu rezultātu šis potenciālais referendums beigsies," komentēja Kažoka.

Viņa gan piemetina, ka būtiska ir Saeimā un Rīgas domē pārstāvētā "Saskaņas centra" nostāja.

Uz jautājumu, kā iespējamais referendums ietekmēs sabiedrību, Kažoka atbildēja, ka par šo jautājumu varētu sākties plašas diskusijas.

"Manuprāt, sāksies visai pamatīgas diskusijas par nepilsoņiem kā īpašu Latvijas parādību. Labākais, kas var notikt, ka beidzot visa Latvijas sabiedrība ierauga nepilsoņus, un saprot iemeslus, kāpēc viņi nav naturalizējušies. Un ko darīt tālāk – vai tiešām automātiskā pilsonības piešķiršana ir labākais risinājums, vai tā problēma, kas pastāv, ir reāla, vai vispār nepilsoņi vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem," teica pētniece.

Savukārt sliktākais scenārijs, viņasprāt, ir, ka partijas "saceļ traci un nekādas racionālas diskusijas nav iespējamas". Līdzīgi, viņasprāt, tas bija pirms nesenā divvalodības referenduma. "Tādā gadījumā vienkārši par un pret puses apmainās ar savstarpējām laipnībām," raksturoja Kažoka.

Jau ziņots, ka partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un viņu domubiedri izstrādājuši grozījumus Pilsonības likumā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem no 2014.gada, par ko savākuši 10 tūkstošus pilsoņu parakstu, lai tos iesniegtu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

CVK pirms otrā parakstu vākšanas posma sākšanas būs jāvērtē, vai likuma grozījumi ir pilnībā izstrādāti.

Ja CVK parakstu vākšana notiek, jāparakstās aptuveni 150 tūkstošiem vēlētāju, lai grozījumus virzītu tālāk likumdevējam. Ja tie tiek noraidīti vai mainīti, notiks tautas nobalsošana.