"Jūrmala vienmēr bijusi "problēmu pilsēta", un tās iedzīvotāji ar pašvaldību nebūs apmierināti nekad, jo tajā mīt gan izteikti turīgi, gan mazturīgi iedzīvotāji, turklāt domnieki ir neapskaužamā situācijā, vadot šīs pilsētas domi, jo tajā sastopas politiskās un personiskās ekonomiskās intereses," teica politologs, norādot, ka tādējādi Jūrmala parasti ir pastiprinātā uzmanības lokā.
Sociologs Aigars Freimanis pauda, ka viņam nav zināms gadījums, kad kāds deputāts būtu atkāpies no amata, kad radušās problēmas ar partiju.
Deputāti gan mēdz pierunāt kādu no partijas biedriem dibināt jaunu politisko apvienību vai arī pāriet uz citu partiju, bet ne atteikties no amatpersonas statusa, sacīja Freimanis, kā piemēru minot gadījumu ar Garkalnes padomes priekšsēdētāju Aelitu Veipu.
Viņš pauda, ka pašvaldībā pastāv iekšējo attiecību modelis, kurā domnieki vienojušies par "staigāšanu partijās", lai nepieļautu politiķu individuālo uzskatu izpausmes.
Gan Jūrmalas pašvaldībā, gan tās amatpersonu vidū jūtams korupcijas aromāts, kas ir milzīgs stimuls lēmumu pieņemšanā nerēķināties ne ar ko, kā arī publiskajā telpā izmantot iespaidīgus izteicienus politiķu starpā, pauda Freimanis.
Viņš paskaidroja, ka Jūrmalas interešu sadursme ieguvusi lielāku publicitāti pēc "Jūrmalgeitas", un arī sabiedriskās organizācijas rīkojas aktīvāk, iesaistot lēmumu ietekmēšanas mēģinājumā gan plašsaziņas līdzekļus, gan sabiedrību.
"Nevalstiskās organizācijas parasti rada pozitīvu iespaidu par savu darbību tikai tādēļ, ka tās nav valsts vai pašvaldības institūcijas, tomēr tādēļ nevar apgalvot, ka tās nav merkantilas," Freimanis komentēja Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības (JUB) iniciatīvu pašvaldības sastāva nomaiņā. Viņš sacīja, ka sabiedriska organizācija nereti ar laiku pati pārņem lēmējvaru.
Kā ziņots, piektdien partijas "Jaunais laiks" (JL) valde vienbalsīgi nolēma no partijas rindām izslēgt visus tās pārstāvjus Jūrmalas domē, jo viņi ceturtdien balsoja par pretrunīgi vērtētajiem pilsētas Attīstības plāna grozījumiem.
JL valde arī cer, ka visi trīs no partijas rindām izslēgtie noliks pašvaldības deputāta mandātus, kā to esot solījuši. Savukārt domnieki pauduši, ka to negatavojas darīt.
Arī JAB un JUB nolēmušas vākt pilsētas iedzīvotāju parakstus, lai ierosinātu rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, lai gan likums neparedz, ka ar iedzīvotāju parakstiem varētu ierosināt ārkārtas vēlēšanas.
Ja Aizstrauta, Starks un Trencis noliktu mandātus, viņu vietā no JL saraksta domē būtu jānāk Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniecei Dzintrai Hiršai, Bulduru slimnīcas valdes priekšsēdētājam Jurim Tračumam un ekonomikas zinātņu lektoram Guntim Grūbam, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.
Jau ziņots, ka Jūrmalas domes deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma ar nelieliem grozījumiem saglabāt 1.jūnijā pieņemto pilsētas attīstības plāna grozījumu redakciju, kas izraisīja sabiedrības un atsevišķu politisko partiju protestus. Lēmumprojekts tika sagatavots lielā steigā un slepenībā.
Tāpat ceturtdien Jūrmalas dome nolēma arī likvidēt vicemēra un izpilddirektora vietnieka amatus, kurus ieņēma apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedri Aigars Tampe un Juris Griķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
