Foto: LETA
Lai gan Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir piedzīvojusi arī nepatīkamus brīžus, piemēram, cukura fabriku slēgšanu un kūpinājumu lietu, sabiedrība, visticamāk, arī šodien nobalsotu par iestāšanos ES, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

"Runājot par to, kā šo desmit gadu laikā mainījusies sabiedrības attieksme pret iestāšanos savienībā, protams, būtu jāskata arī "Eurostat" dati. Mana iekšējā sajūta ir tāda, ka, ja tagad būtu atkārtots balsojums par pievienošanos, latvieši aizvien nobalsotu "par". Pat neskatoties uz to, ka bijuši dažādi sāpīgi aizliegumi, piemēram, cukura ražotnes, kūpinājumi. Tāpat arī sāpīgs bijis lielais emigrācijas vilnis, kur bagātākās valstis pievilināja mūsējos," stāsta Sprūds.

"ES tomēr ir arī drošības jautājums. Mums jāsaprot, ka tāda absolūta neatkarība nav iespējama, tāpēc dalība eiroatlantiskajā blokā sniedz zināmas drošības garantijas. Tas ir svarīgi īpaši šajā laikā, kad redzam, kādi notikumi risinās Ukrainā," norāda politologs.

Sprūds turpina, minot, ka šo desmit gadu laikā esam daudz mācījušies par ES, tāpat kā ES ir mācījusies par mums. "Savienības būtība nav tikai par ekonomiku, politiku, bet gan par valstu savstarpējām attiecībām, tāpēc šī desmit gadu sadarbības pieredze ir ļoti būtiska. Mūsu dalība ES ir kļuvusi pilnvērtīgāka. Piemēram, tas, kā mēs izgājām no krīzes bija atšķirīgi. Tas bija citādāk, nekā to izdarīja tā pati Grieķija. Mēs to izdarījām veiksmīgi un disciplinēti, tas daudzus izbrīnīja."

"Šo desmit gadu laikā vairs nepastāv vecā un jaunā Eiropā, tagad sadalījums ir disciplinētajos ziemeļos un izšķērdīgākajos dienvidos. Pie ziemeļiem pieder arī Latvija, tāpat arī Polija, Igaunija un Lietuva. Kopumā reģions ir parādījis, ka ir ilgtspējīgs. Tas cieši saistīts ar to, ka esam nostiprinājuši labas attiecības ar Vāciju," uzskata Ārpolitikas institūta direktors.

Sprūds arī komentē, ka mūsu veiksmes ES līmenī nepavisam nenorāda, ka attīstības darbs būtu beidzies. "Piemēram, mums daudz ko vajadzētu vēl mācīties par to, kā apgūt ES fondus. Jāpiemin arī, ka Igaunija un Lietuva labāk spējušas uzrādīt savus labklājības rezultātus, ja skatāmies, kāds mūsu kaimiņvalstīs ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz personu, salīdzinot ar vidējo visā ES. Lietuva un Igaunija mums šajā rādītājā ir priekšā, kas norāda, ka kaut ko, atrodoties ES, mūsu kaimiņi dara labāk."

"Tāpat jāpiebilst - šo desmit gadu laikā, esot dalībvalsts statusa, citreiz šķiet, ka ES aizstāv mūsu intereses vairāk nekā Latvija pati. Piemēram, jautājums par ES gāzes tirgus liberalizāciju, kur Igaunija un Lietuva šos procesus ir noslēgušas, taču Latvija vilcinās. Gāzes tirgus liberalizācijas jautājums, atkal pieminot Ukrainas konfliktu, tomēr ir arī svarīgs drošības kontekstā," rezumē politologs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!