Rajevskis uzskata, ka neliels ZZS popularitātes pieaugums ir līdzīgs "atsitiena" rezultātam, jo gada sākumā bija problēmas saistībā ar mikrouzņēmumu un sociālo iemaksu regulējumu, bet pēdējos mēnešos valdība vairāk radījusi "pozitīvas ziņas", piemēram, saistībā ar nodokļu politiku. Pēc politologa domām, partija diezgan veiksmīgi runā par iecerēto reformu, tāpēc reitingi varētu turpināt pieaugt.
Pēc eksperta domām, "Vienotības" reitings krities, jo politiskais spēks ir maz redzams un joprojām nav atguvusies no iepriekšējiem notikumiem. "Vienotībai" nopietni jāmainās, lai iegūtu vēlētāju uzticību, uzskata Rajevskis.
Savukārt, komentējot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rādītājus, Rajevskis norādīja: fakts, ka kaut kas tiek paziņots vai pastāstīts, vēl nenozīmē, ka visi cilvēki to sadzirdēs. Partijām ir vairāk jāpiepūlas, lai panāktu, ka vēlētāji viņus sadzird, akcentēja eksperts.
Rajevskis norādīja, ka "Saskaņas" reitings joprojām ir stabils, jo partijas vēlētāji ir lojāli, kas esot normāli opozīcijas partijai. Turklāt opozīcijā politiskajam spēkam ļoti grūti zaudēt balsis, piebilda eksperts.
Pēc politologa paustā, deputāta Artusa Kaimiņa vadītās partijas "KPV LV" kritums reitingos varētu liecināt, ka partijai būs līdzīgs liktenis, kas piemeklē visus "skaļus populistiskus spēkus". Šāda veida partijām esot nepieciešama nepārtraukta populistisku ziņu plūsma, turklāt tām neesot lojāla vēlētāja. "Man ir sajūta, ka šī plūsma ir aprimusi, ziņās viņi ir maz, līdz ar to reitings krīt. Populistam, lai būtu populāram, visu laiku jābūt acu priekšā," norādīja Rajevskis.
Latvijas Televīzija (LTV), atsaucoties uz pētījumu centra SKDS datiem, vēstīja, ka martā partiju reitingi būtiski nav mainījušies. Ar 21,2% reitingu līderos ir "Saskaņa", tai ar 13,1% seko ZZS un ar 7,9% Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - abu partiju reitingi nedaudz paaugstinājušies. Savukārt kritumu reitingā piedzīvojusi "Vienotība" un "KPV LV".
Vēl 24% respondentu nezina, par ko balsotu, bet 14,3% respondentu vēlēšanās nepiedalītos.
Ja neizlēmušo balsis sadalās proporcionāli, martā 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā, varētu pārvarēt sešas partijas - "Saskaņa", ZZS, nacionālā apvienība, "Vienotība", "KPV LV" un LRA, vēstīja LTV.
