Apkopotā informācija par deviņām lielākajām Latvijas pilsētu domēm liecina, ka pašvaldību laikrakstu izmaksas ir ļoti atšķirīgas, piemēram, Rīgā šim mērķim paredzēti apmēram 90 000 latu, bet rekordiste ir Jelgavas pilsētas pašvaldība, kas šim mērķim paredzējusi pat 250 000 latus. Ventspils un Rēzeknes domes ir vienīgās, kas informāciju neatklāj.
Ikstens skaidroja, ka, runājot par pašvaldību informatīvajām avīzēm, jācenšas nodalīt nepieciešamību informēt sabiedrību par aktualitātēm konkrētā pašvaldībā un tās politiskās vadības apsvērumus saistībā ar laiku pirms vēlēšanām.
"Problēma ir apstāklī, ka šīs informācijas intensificēšana daudzviet ir sakritusi ar priekšvēlēšanu kampaņām. Tas, manuprāt, ir galvenais, kas raisa jautājumus un neskaidrību. Ja pašvaldība šādas avīzes izdod puslīdz regulāri, tad varbūt nemaz nevaram runāt par speciālu aktivizēšanos pirms vēlēšanām," sacīja Ikstens.
Tomēr viņš atzina, ka nav vienkārši pierādīt politiķu vēlmi pagozēties šādu nekritisku avīžu slejās, un iespējams vien meklēt un mēģināt pierādīt pašvaldības publisko resursu izmantošanu kāda konkrēta politiska spēka labā.
"Ja šāda izdevuma saturs sastādīts saprātīgi un līdzsvaroti, tad būtu ļoti grūti pierādīt saistību ar pašreklāmu," atzina politologs.
Savukārt šo avīžu lasītāju un vēlētāju kompetencē ir izvērtēt, vai viņi akceptē nekritiski pasniegtas informācijas praksi par pašvaldības darbu, un viņi "vēlēšanās savu attieksmi paudīs ar balsojumu" par vai pret to.
Tādējādi arī pašvaldību politiskie līderi var nonākt "pie nepatīkamā secinājuma, ka vēlētāju pienākums ir izvērtēt politiķu aktivitātes kritiski", rezumēja Ikstens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
