Rajevskis norādīja, ka bijušo premjerministru labā atpazīstamība sabiedrībā var samazināt nepieciešamos līdzekļus, kas būtu vajadzīgi, sabiedrību iepazīstinot ar kandidātiem. Tomēr vienlaikus tas var kalpot par lielu mīnusu, jo vēlētāji šos cilvēkus vērtēs atbilstoši viņu darbiem.
Rajevskis uzsvēra, ka premjerministru tēli sabiedrībā nav viennozīmīgi pozitīvi, turklāt viedoklis par šīm personām sabiedrības apziņā ir dziļi iesakņojies, tāpēc mēģinājumi to mainīt būtu vai nu pārāk dārgi, vai vienkārši neiespējami. Šis faktors varētu vājināt jaunās partijas iespējas.
Vērtējot to, vai bijušie premjerministri varētu atsaukties uz Šlesera aicinājumu veidot kopīgu partiju, Rajevskis norādīja, ka visām aicinātajām personām ir pietiekami liela politiskā pieredze, lai būtu skaidrs, ko vēlēšanu veidā var un nevar panākt.
"Izņemot Straujumu, mums nav neviena premjera, kas bez vēlētāju mandāta būtu kļuvis par premjeru. Tie ir cilvēki, kuri piedalījušies vēlēšanās, un nereti ne vienās vien. Viņi saprot, ko nozīmē priekšvēlēšanu kampaņa un vēlēšanas," sprieda politologs, turpinot, ka tieši šo iemeslu dēļ uzrunātās personas varētu būt ļoti piesardzīgas.
Šķērslis partijas izveidei varētu būt tieši bijušo ministru prezidentu izpratne par kampaņu un vēlēšanu procesu, nevis bažas par savstarpējo sastrādāšanos, norādīja Rajevskis.
Tomēr par Šlesera iecerētās partijas iespējamajiem panākumiem un izredzēm runāt vēl pāragri. "Jāsaprot, kas bez premjeriem partijā būs vēl, jo ar premjeriem vien nepietiks, lai uztaisītu partiju," sacīja Rajevskis un tomēr lika saprast, ka, neredzot pārējās figūras, izredzes nevarētu būt pārāk lielas.
Kopumā Šlesera ideju Rajevskis vērtē kā īpatnēju "pilotāžas figūru".
Kā ziņots, Šlesers 12.Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu partiju, kas zem viena karoga apvienos vairākus kādreizējos valdības vadītājus, rakstīja "Neatkarīgā".
