Ījabs atzina, ka zināma daļa sabiedrības vēlas, lai prezidente ietu politikā, taču pašlaik nevajadzētu steigties ar secinājumiem, jo līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir trīs gadi un vēl ir pārsteidzīgi veidot pretspēku esošajai koalīcijai.
Tāpat politologs uzskata, ka Vīķe-Freiberga visticamāk nevēlētos kļūtu par kādas partijas priekšsēdētāju ar visiem no tā izrietošajiem pienākumiem vai Saeimas frakcijas vadītāju, taču viņa varētu būt ideoloģisks spēks aiz kāda jauna politiska veidojumu, pieļāva politotlogs.
Ījabs norādīja, ka "prezidente atvadās, bet projām neiet". Politologs pauda, ka Vīķe-Freiberga nekļūs par Latvijas politiskās elites sastāvdaļu, "kur viņa daudziem nepatīk", taču prezidentei būšot sava aktuāla loma.
Politologs komentēja, ka Vīķes-Freibergas pēdējā uzruna Saeimā bijusi netipiska un ļoti politiska. Kopumā runa sastāvējusi no diviem lieliem blokiem, kas bijuši reakcija uz šā brīža aktualitātēm un prezidentes "testaments" atskatoties uz to, kas noticis un kam vajadzētu sekot jaunā prezidenta darbības laikā.
Ījabs uzsvēra, ka Vīķe-Freiberga savā runā skaidri paudusi bažas par to, ka nākamais prezidents var būt viegli vadāms. "Lai kāda ir bijusi prezidente, tad vadāma viņa nav bijusi," norādīja Ījabs.
Politologs skaidroja, ka prezidentes runas pirmajai daļai bijusi zviedru galda uzbūve, "kur katrs var iet klāt un ņemt lietas priekš sevis". Tur bijuši komplimenti esošajai koalīcijai, bet arī lietas, kas koalīcijai varēja nepatiks, piemēram, aicinājums ieviest kārtību politiskajās partijas un to finansēšanas kārtībā.
Komentējot ziedu nepasniegšana prezidentei pēc uzrunas, Ījabs izteica cerību, ka tā bijusi tikai tehniska nepilnība, nevis kāda necieņas zīme.
Tāpat politologs pauda cerību, "ka šī nav pēdējā reize pārskatāmā nākotnē, kad dzirdam runājam prezidentu, kuram ir savs viedoklis".