Politologs: Zatlera ieceri mazināt ierēdņu politizāciju nepieciešams skaidrot
Foto: AFI

Atzīstot nepieciešamību sīkāk skaidrot ierēdņu politizācijas mazināšanas iniciatīvu, ar kuru trešdien nāca klajā Valsts prezidents Valdis Zatlers, politologs Ivars Ijabs norāda, ka nav skaidrs, uz cik cilvēkiem attiektos Zatlera ierosinājumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņam ir arī šaubas par šo priekšlikumu efektivitāti.

"Nav īsti saprotams, uz cik cilvēkiem Latvijā attiektos aizliegums savienot ierēdņu statusu tieši ar amatiem politiskajās partijās. Piemēram, [Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks] Gruškevics (TP) un [Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš] Bičevskis (TP) amatus partijā neieņem, lai gan ir tās biedri. Prezidentam acīmredzot nepatīk ierēdniecības politizācija, bet nez vai šādiem līdzekļiem ar to var cīnīties," teica politologs, norādot uz nepieciešamību Zatleram sīkāk skaidrot savu ieceri.

Ijabs arī atsaucās uz Satversmes 101.pantu, kas noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, un 102.pantu, kas savukārt noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Tajā pat laikā politologs arī piekrita, ka Valsts civildienesta likumā ir virkne ierobežojumu, kas noteikti ierēdņiem, tāpēc būtu nepieciešama plašāka konstitucionālo tiesību ekspertu diskusija, vai gadījumā, ja Zatlera mērķis ir vispār aizliegt valsts sekretāru un citas augstākās ierēdniecības darbību politiskajās organizācijās, šādi grozījumi likumdošanā nebūtu pretrunā ar Satversmi.

"Ir valstis kā Lielbritānija, kur vienkārši aizliegts ierēdņiem darboties politiskajās partijās. Ir arī valstis kā Somija, kur pat ticis veicināts tas, lai ierēdņi būtu politisko partiju biedri, to motivējot ar viņu ieinteresētības veicināšanu. Situācija Latvijā, ka ierēdniecības augstākās figūras - valsts sekretāri - kalpo par kauliņiem politiskās spēles laukumā starp partijām, sak, ja jūs noņemsiet mūsējo, mēs noņemsim jūsējo, nav normāla. Un, ja Gruškevics ar Bičevski izstātos no TP, - būtu pēkšņi neitrāli?" situācijas neviennozīmīgumu komentēja Ijabs, norādot, ka ar likumdošanu visu regulēt nav iespējams un tas ir arī kultūras jautājums - vai izmantot partijas biedrus, kuri ir valsts sekretāri, politiskajā spēlē.

Arī Latvijā augstas kvalifikācijas profesionālis, ilggadējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pirms oficiālas iestāšanās TP bijis šai partijai pietuvināts cilvēks, atgādināja Ijabs.

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot veikt grozījumus vairākos likumos, lai veicinātu ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu civildienesta darbībā.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA informēja, ka šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, kas ietver arī tādu ar valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un darbību saistītu elementu kā profesionāls, godīgs, kompetents un politiski neitrāls civildienests.

Lai to panāktu, Zatlers rosina noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās. Minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā un to administratīvā darba vadīšanā. Tādējādi šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti. Svarīgi, lai šīs amatpersonas, pildot savu amata pienākumu, vadītos vienīgi no profesionālajiem, nevis politiskajiem kritērijiem, uzskata Valsts prezidents.

Tāpat Valsts prezidents rosina liegt valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem tiesības apvienot amata pienākumu pildīšanu ar deputāta kandidāta statusu, paredzot, ka, kandidējot vēlēšanās, valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ir pienākums doties atvaļinājumā bez mēnešalgas saglabāšanas.

Pēc prezidenta domām, šādas izmaiņas garantētu arī to, ka deputātu kandidātiem, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus, priekšvēlēšanu aģitācijas procesā ir vienādas ietekmes iespējas, jo augstos valsts amatos strādājošajiem pie noteiktiem apstākļiem var būt netaisnīgas priekšrocības attiecībā pret citiem kandidātiem. Turklāt šī norma nodrošinātu vēlētāju aizsardzību no valsts amatpersonu spiediena, jo tās ir tiesīgas pieņemt nozīmīgus lēmumus un tādējādi var celt savu prestižu vēlētāju acīs un ietekmēt viņu izvēli.

Lai novērstu iespējamās pretrunas attiecībā uz valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem, kas noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", prezidents aicina Saeimu izvērtēt nepieciešamību saskaņot iepriekš norādītos priekšlikumus ar citiem likumiem.

Zatlers arī rosina papildināt vēlēšanu norisi regulējošos likumus, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji, tostarp valsts sekretāri, ievēlēšanas gadījumā automātiski zaudē ieņemamo amatu, kā arī papildināt Valsts civildienesta ierēdņu atbildības likumu ar jaunu 42.pantu, paredzot disciplināratbildību par politiskās neitralitātes pārkāpšanu.

Prezidents rosina mazināt civildienesta rekrutēšanas procesa politizāciju, nosakot ierobežojumus politisko amatpersonu tiesībām un iespējām iejaukties profesionālas un politiski neitrālas ierēdniecības darbā, skaidri nošķirot politisko atbildību no profesionālās. Tādējādi tiktu samazināti tie personāla atlases līmeņi, kuros ir iesaistīti politiķi.

Lai nodrošinātu minēto, Valsts prezidents ir ierosinājis veikt konkrētus grozījumus piecos normatīvajos aktos: Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kā arī izvērtēt nepieciešamību grozīt likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form