Portāla rīcībā esošā informācija, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, liecina, ka laikraksta "Diena" pirkšanas darījums realizēts caur SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO), kas, kā pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. KNAB redzeslokā laikraksta "Diena" pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO. Visu trīs oligarhu slēptās īpašumtiesības šajā uzņēmumā vismaz daļēji atšifrē, kādā veidā noticis "Dienas" pirkšanas darījums, norāda portāls.
Izmeklējot iespējamus amata noziegumus, KNAB operatīvās darbības ceļā ilgstoši noklausījusies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas bijušās viesnīcas "Rīdzene" privātajos numuriņos, iegūstot informāciju, kas parāda: laikraksts "Diena" pastarpināti pieder trim latviešu oligarhiem, bet mediju koncerna vadībā ieceltie cilvēki ir tikai šo personu menedžeri, caur kuriem slēpti tiek pārvaldīts šis un citi uzņēmumi.
No tā dēvētās "oligarhu lietas" izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta "Diena" daļas starp trim oligarhiem sadalījušās šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur SIA RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam. Ņemot vērā laikraksta "Diena" slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010. gadā saņēmis ikmēneša maksājumus no SIA RTO.
Šlesers pārliecinājis Kļaviņu iesaistīties laikraksta "Diena" darījuma finansēšanā, argumentējot, ka SIA RTO un "Dienas mediji", kas ir politiskos procesus ietekmējošs resurss, jāskata kā viens vesels, jo no tā, kas būs premjers, satiksmes ministrs un citu ministriju vadība, kuras izvirza brīvostu valdes locekļus, būs atkarīgi daudzi lēmumi saistībā ar SIA RTO.
Laikraksta nākotne tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecina izmeklēšanas materiāli. Viena no tādām, kas notika 2010. gada 10. martā, iemūžināta kāda TV3 raidījuma "Nekā personīga" skatītāja iesūtītajā fotogrāfijā.
Portāls vēsta, ka no operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta "Diena" formālā īpašnieka Koziola sarunas bijušās viesnīcas "Rīdzene privātajos numuriņos, secināms: visas darbības saistībā ar laikrakstu "Diena" tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli. Koziols sarunās ar Šleseru apņēmies redakcijas darbā "ievērot sarkanās līnijas" attiecībā uz laikraksta "Diena" slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks "nonesti", citiem vārdiem – pakļauti kritikai un negatīvai publicitātei, liecinot no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.
Portāls vēsta, ka sākotnēji, slēdzot slēpto darījumu par laikraksta "Diena" iegādi, starp trim oligarhiem mutiski apspriests plāns to apvienot ar Lemberga ietekmē esošo laikrakstu "Neatkarīgā". Tomēr, kā secināms no izmeklēšanas materiāliem "oligarhu lietā", vēlāk Lembergs šai idejai pretojies un, ņemot vērā laikraksta "Diena" lielos zaudējumus, rosinājis to likvidēt vai pārdot.
Tāpat no Šlesera noklausītajām sarunām ar Koziolu izriet, ka 2010. gada oktobrī sāktas sarunas ar Lembergu par iespēju pārējiem laikraksta slēptajiem īpašniekiem atpirkt viņam slēpti piederošos 20%, bet šie plāni nav realizējušies. Par Lemberga ietekmi laikrakstā "Diena" vēl pašlaik liecina par "viņa cilvēku" uzskatītā kādreizējā a/s "Ventspils naftas" valdes locekļa Normunda Staņēviča atrašanās SIA "Dienas mediji" valdē un a/s "Diena" valdē, norāda portāls.
Brīdī, kad tā dēvētā "oligarhu lieta" tiks nodota tiesai un atklātībā varētu parādīties darījumos iesaistīto personu noklausīto sarunu atšifrējumi, kas kalpoja par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, slepenības plīvurs pār laikraksta "Diena pirkumu kritīs, un līdzšinējās aizdomas par laikraksta patiesajiem īpašniekiem apstiprinās fakti, prognozē portāls.
Pēc izmeklēšanai tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, laikraksta "Diena" slēpto īpašnieku un viņu menedžeru sarunās daudzkārt uzsvērts, cik iznīcinoša mediju biznesam būtu patieso laikraksta kontrolētāju personību atklāšana. Portāls pieļauj, ka tieši ar apjausmu, ka šo faktu publiskošana neesot novēršama, esot saistīti plāni par avīzes iespējamo reorganizāciju.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe maijā publiski paziņoja, ka "oligarhu lieta" neizgāzīsies un jau savāktie pierādījumi, kā arī tiesiskās palīdzības lūgumu ietvaros no ārvalstīm lūgtā informācija lietu ļaus nodot tiesai, atgādina portāls.
Operatīvās darbības pasākumu gaitā KNAB iegūtā informācija liecinot, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas SIA "Rīgas tirdzniecības osta", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Zaķusalas Estates" un SIA "Abi krasti". Šīs kapitāldaļas tiek pārvaldītas caur vairākiem ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kuru oficiālie pārstāvji ir Viesturs Koziols, Tormuds Stene Johansens un Bertolts Fliks.
Koziols pārstāvēts AS "Diena" valdē un SIA "Dienas mediji" valdē, bet Stene Johansens pārstāvēts AS "Diena" padomē. Koziols savu uzņēmumu saistību ar Šleseru publiski noliedzis. Tāpat Šlesers publiski noliedzis, ka viņam slēpti piederētu šo uzņēmumu kapitāldaļas. Šā gada maijā, kad KNAB veica vairākus desmitu kratīšanu sēriju ar trim oligarhiem un viņu menedžeriem saistītos birojos un dzīvesvietās, kratīšana notika arī Koziola kabinetā laikraksta "Diena" telpās.
Oligarhu lietas ietvaros KNAB izmeklē SIA "Rīgas tirdzniecības osta" un citu uzņēmumu slēpto īpašnieku iespējamus amata noziegumus, vienlaikus izmantojot savu dienesta stāvokli, lai veicinātu šo uzņēmumu biznesu un slēpti saņemot no tiem dividendes un piedaloties to pārvaldīšanā.