Potenciālās valdības veidotāji vienojušies par apmēram 90% koalīcijas sadarbības līguma satura
Foto: F64

Potenciālās valdības veidojošie politiskie spēki darba sanāksmē otrdien vienojušies par apmēram 90% koalīcijas sadarbības līguma satura, tā pēc vairāk nekā divu stundu garās tikšanās žurnālistiem pastāstīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien premjera amata kandidāts Kariņš aicināja uz tikšanos jaunveidojamās valdības ministru amata kandidātus, valdību veidojošo Saeimas frakciju un partiju vadītājus, lai darba sanāksmē pārrunātu sadarbības dokumentu izstrādi.

Kā atzina Kariņš, diskusija par koalīcijas sadarbības līgumu bija ļoti spraiga. Viņa ieskatā, politiskie spēki vienojušies par apmēram 90% koalīcijas sadarbības līguma satura. Trešdienas pēcpusdienā plānots turpināt darbu pie atlikušajiem 10%, atzīmēja premjera amata kandidāts.

Politiķis atzina, ka darbs pie sadarbības līguma ir paraugs tam, kā topošā koalīcija strādās. Proti, neskatoties uz to, ka sākotnēji ir dažādi viedokļi par noteiktiem jautājumiem, ir iespējams atrast kopsaucējus. "Kā šobrīd mēs iemācāmies viens ar otru strādāt, tā mēs kā valdība strādāsim," skaidroja Kariņš. Vienlaikus viņš pieļāva, ka, tā kā valdību veidos pieci politiskie spēki, par atsevišķiem jautājumiem diskusijas būs garas.

"Mēs virzāmies uz to sadarbības modeli, kur pēc vienprātības principa [tiek pieņemti lēmumi]. Tātad: tad, kad visi ir apmierināti, tad iet uz priekšu," norādīja premjera amata kandidāts. "Tas prasa laiku, bet es jebkurā gadījumā esmu gatavs šo laiku ieguldīt."

Kariņa ieskatā, šajā Saeimas sasaukumā vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir tieši vienprātības princips. Tas gan "nav viegls veids". "Bet tā ir jādara, jo atceramies: partiju īpatsvars Saeimas pārstāvniecībā ir ļoti līdzīgs, neviena partija nav pietiekami spēcīga, lai uzspiestu savu viedokli pārējiem. Tātad ir jāatrod šie kopsaucēji par jebkuru jautājumu."

Arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) pārstāvis Kaspars Gerhards pauda, ka – attiecībā uz sadarbības līgumu – panākts liels solis uz priekšu. Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns uzsvēra, ka šis dokuments ir nepieciešams, lai pastāvētu koalīcija. Arī viņš atzina, ka saruna bijusi gara un auglīga.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts skaidroja, ka ir trīs pamatprincipi, par kuriem tiek meklēti iespējami labākie formulējumi, kam visi politiskie spēki varētu piekrist. "Pirmkārt, tas, ka koalīciju veidojošās partijas cenšas, kopā strādājot, kopīgi vienoties par risināmiem jautājumiem. Tātad – vienošanās ir pamats kopīgai rīcībai," norādīja Pavļuts.

"Otrs princips – ir jautājumi, kuros ir obligāti jābūt vienprātībai. Tos atrunā iepriekš," turpināja Pavļuts. "Un, visbeidzot, trešā tēmu grupa, par kuru mēs vienojamies, ka cenšamies iepriekš pabrīdināt par tēmām, kur mums būs atsevišķs viedoklis. Piemēram, "Attīstībai/Par!" tas varētu būt saistīts ar kopdzīves regulējuma jautājumiem vai mazākumtautību, nepilsoņu bērniem un tamlīdzīgi."

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka paredzēts, ka pirmdienās notiks koordinācijas sanāksmes. "Pirmdienās cilvēki grib zināt, kas notiek dažādās ministrijās. Ir daudzas ministrijas un ir jādabū kopējais skatījums, koordinācija. Tā to arī sauc: lai viens zina, ko otrs zina. Tā ir tāda kopējo zināšanu veidošana. Piemēram, es zinu, ka jūs zināt, ka es zinu, ka jūs zināt. Katrā šajā solī parādās cita veida dinamika, cilvēkiem ir jāzina gan, ka viens otrs zina, gan arī, ko zina," šādu sanāksmju nepieciešamību raksturoja Zakatistovs.

"KPV LV" politiķis uzsvēra, ka šajās sanāksmēs nepiedalīsies "aizdomīgi, pelēki, nedefinēti kardināli". Tagad tiek meklēts veids, kā to noformulēt sadarbības līgumā.

Plānots, ka darbs pie sadarbības dokumentiem noslēgsies ceturtdienas vakarā, lai piektdien un sestdien politisko spēku valdes varētu lemt par dalību Kariņa vadītājā valdībā.

Savukārt pēc nedēļas, 21. janvārī, Kariņš plāno tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

"Nākamās nedēļas laikā, ja viss ies gludi, mēs pat varētu apstiprināt valdību," iepriekš pauda premjera amata kandidāts.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēma uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Jāatgādina, ka jau piecpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš Raimonds Vējonis Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form