AFI
Foto: Andrejs Požarnovs

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un vairāku medicīnas skolu vadītāji pauž bažas par medicīnas skolu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā, kas varētu radīt medicīnas studentu skaita samazināšanos, informēja ministra preses sekretāre Inga Priževaite.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Požarnovs piektdien nosūtījis vēstuli izglītības ministram Kārlim Greiškalnam ar vairākiem medicīnas skolu vadības un Labklājības ministriju (LM) interesējošiem jautājumiem saistībā ar medicīnas skolu paredzamo nodošanu IZM pārziņā.

Tā kā līdz šim izglītības ministrs ir interesējies tikai par skolu pārņemšanas finansiālajiem aspektiem, Požarnovs aicina Greiškalnu sniegt sīkāku informāciju par IZM plāniem attiecībā uz šīm skolām.

"Kā labklājības ministru mani interesē, kas ar šīm skolām notiks, ja valdība lems par skolu nodošanu IZM pārziņā, vai IZM nodrošinās valstij pietiekamu medicīnu studējošo skaitu, vai nodrošinās kvalitatīvu medicīnas apguvi," norāda Požarnovs.

Vēstulē izglītības ministram ir jautājumi par to, vai un kā mainīsies studējošo skaits minētajās skolās, kādas ir garantijas, ka nenotiks kādas skolas likvidācija, vai un kā tiks izmainītas mācību programmas un pēc kādiem kritērijiem notiks skolu finansēšana.

Labklājības ministra bažas ir par studējošo skaitu medicīnas skolās, jo šobrīd galvenais ir radīt apstākļus, kas motivē jauniešus iegūt medicīnas izglītību. Īpaši svarīgi tas ir reģionos, jo, kā redzams, ārpus Rīgas medicīnas skolu absolventi lielākoties paliek strādāt vietējās slimnīcās.

Liepājas medicīnas skolas vadītāja Gunvalda Pacunska pastāstīja, ka skolas absolventi simtprocentīgi strādā medicīnas nozarē un tieši Liepājā vismaz pirmos gadus, "kamēr neatklājās, ka valsts medmāsas nespēj atalgot". Liepājas centrālajā slimnīcā visas jaunās māsas, kas tajā sākušas strādāt pēdējos gados, esot beigušas tieši Liepājas medicīnas skolu.

Pacunskas rīcībā ir informācija, ka nesen notiekošajā profesionālās izglītības skolu direktoru sanāksmē Greišaklns esot izteicies, ka "tik daudz medmāsas Latvijā nav nepieciešamas", tādēļ medicīnas skolu skaitu varētu samazināt.

Tāpat nav zinams, kas notiks ar Medicīnas profesionālās izglītības centru, kas veido mācību programmas, māsu reģistru un māsu pēcdiploma izglītību, ko finansē LM. Kopumā Latvijas septiņu medicīnas skolu (Rīgā, Daugavpilī un Jūrmalā) LM finansējums ir ap 2 miljoniem latu. Labklājības ministrs jau vairākkārt ir ticies ar medicīnas skolu vadītājiem, kā arī regulāri saņem vēstules ar satraukumu par paredzamo skolu nodošanu IZM pārziņā.

Medicīnas skolu vadītāji pauž satraukumu, vai turpmāk tiks nodrošinātas adekvātas mācību izmaksas un audzēkņi, ņemot vērā medicīnas profesijas specifiku un Eiropas valstu standartus, jo medicīniskā izglītība ir dārgāka nekā citu IZM pārziņā esošo profesionālo izglītību apguve, informē Priževaite.

Aktuāls ir arī jautājums par iespēju praktizējošiem veselības aprūpes speciālistiem piedalīties tālākizglītības programmās, iesaistot medicīnas skolu pedagogus un izmantojot bezmaksas prakšu vietas. Medicīnas skolas satrauc arī jautājums, kā tiks nodrošinātas vienotas kvalifikācijas prasības un atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī to metodoloģiskā uzraudzība.

Labklājības ministrs ir uzaicinājis izglītības un zinātnes ministru piedalīties sanāksmē ar medicīnas skolu vadītājiem, lai sniegtu informāciju par nākotnes plāniem attiecībā uz medicīnas skolu attīstību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form