Viņa pastāstīja, ka LM šonedēļ sagatavos vēstuli, kurā prasīs finansu ministram Gundaram Bērziņam un premjerministram Andrim Bērziņam segt 1,7 miljonu latu iztrūkumu pērnā gada budžetā, kas radies sliktās iedzīvotāju ienākuma nodok ļa iekasēšanas dēļ, un 4,7 miljonus latu, lai varētu no 1.jūlija palielināt medicīnas māsām algu 120 līdz 130 latu apjomā, bet ārstiem - 180 līdz 190 latu apjomā un novērstu medicīnas darbinieku streiku.
Našeniece pauda, ka ministrija prasīs piešķirt arī papildu 5,7 miljonus latu nākamā gada veselības aprūpes budžetam, lai arī turpmāk varētu nodrošināt medicīnisko darbinieku algu paaugstinājumu.
Taču viņa atzina, ka "ministrija jau var pieprasīt šīs summas, taču tikai Finansu ministrijas un valdības kompetencē ir piešķirt šo naudiņu", kā arī nepieciešams pašiem medicīnas darbiniekiem un ārstniecības iestāžu vadītājiem vienoties par koplīgumu, kurā piešķirtie papildu līdzekļi tiks novirzīti tieši mediķu algu paaugstinājumam.
Jāatgādina, ka mediķu arodbiedrību un Labklājības ministrijas izlīgšanas komisijas pirmsstreika sarunas laikā netika panākta vienošanās par prasību nodrošināt papildu finansējumu veselības aprūpes budžetā 4 720 150 latu apjomā no 1.jūlija un pakalpojumu cenā paredzēto vidējo darba samaksu veselības aprūpes darbiniekiem ne mazāku kā 140,99 latus, jo šīs prasības izpilde nav ministrijas kompetencē, tāpēc arodbiedrības nolēma streikot.
Vienošanās par papildu līdzekļu piešķiršanu līdz 1.jūlijam netika panākta, jo to var izpildīt tikai Finansu ministrija ar Ministru kabineta atbalstu, veicot grozījumus šā gada valsts budžetā.
Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība 21.maijā nolēma atsevišķās dienās jūnijā, jūlijā un septembrī rīkot ārstniecības iestāžu darbinieku streiku pret mazo finansējumu medicīnai un mediķu zemajām algām, pieprasot jau no 1.jūlija palielināt medicīnas māsām algu līdz 120 - 130 latiem, bet ārstiem līdz 180 - 190 latiem.Savukārt Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība streikos tikai 20.jūnijā.