Veselības ministrijas (VM) prasība slimnīcām turēt 15% brīvo gultu fondu neatbilst pacientu hospitalizācijas plānam, kā arī draud rezultēties ar situāciju, kad Covid-19 pacienti ierobežos to slimnīcu darbību, kurās nav paredzēta šādu pacientu ārstēšana, par Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) nostāju informēja tās pārstāve Elīna Ķibere.
No piektdienas slimnīcām, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir jātur brīvo gultu fonds 15% apmērā, lai slimnīca varētu uzņemt jaunus neatliekamos pacientus ar jebkuru saslimšanu, preses konferencē pavēstīja VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Biedrība pauž bažas par VM pieprasīto pašvaldību slimnīcās nodrošināt brīvo gultu fondu 15% apmērā, tajā skaitā arī Covid-19 pacientu uzņemšanai. LSB ieskatā šāds uzstādījums rada ievērojamu apdraudējumu slimnīcu pacientiem, medicīnas personālam un iedzīvotājiem kopumā.
LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs atgādina, ka Nacionālā veselības dienesta izstrādātais slimnieku hospitalizācijas plāns paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. Otrā un trešā līmeņa jeb lokālās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, ietverot pacientu plūsmas pārvirzīšanu no Covid-19 slimību ārstējošajām iestādēm.
"Pārējo slimnīcu prioritātes, kas ietvertas arī VM saņemtajā paziņojumā, ir sniegt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar neatliekamām medicīniskām indikācijām, bērniem un grūtniecēm. Ja slimnīcas darbojas saskaņā ar iepriekš minētajām prioritātēm, tad tehniski 15% gultu fonda rezervi nav iespējams nodrošināt," skaidro Kalējs.
Patlaban viņam nav skaidrības par to, kāds ir minētā 15% fonda pamatojums, jo gultām ir dažādi profili. "Ja dzemdību nodaļā ir brīva gulta, tas nenozīmē, ka iespējams uzņemt jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu ķirurģijas, terapijas vai bērnu nodaļā," stāsta LSB vadītājs, uzsverot, ka šajā gadījumā slimnīcās paredzēts ievest arī Covid-19 pozitīvos pacientus, kuri acumirklī var paralizēt atsevišķu nodaļu vai pat slimnīcas darbu.
Tāpat VM ziņojumā uzsvērts, ka visām slimnīcām jāveido tranzīta jeb observācijas gultas, kurās pacientiem jāuzturas līdz brīdim, kad saņemti testa rezultāti. Dažreiz rezultāti var tikt saņemti pat līdz 36 stundām pēc izmeklējuma, tādēļ neziņa apdraud pacientu un mediķu drošību, kā arī citu slimnīcas pakalpojumu kvalitāti, šajā kontekstā iezīmē Kalējs.
Ārstniecības iestādes jau kopš pavasara hospitalizācijas plānu maiņas kontekstā veikušas gultu pārprofilēšanu, taču ēku infrastruktūra nav piemērota vēl apjomīgāku izmaiņu nodrošināšanai. Viņaprāt, tās ir tehniski un finansiāli neiespējamas prasības.
Biedrības ieskatā Covid-19 pacientus patlaban primāri jātransportē uz jau pavasarī tam pielāgotajām universitāšu un ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām, kuras šim mērķim saņēmušas papildu finansējumu infrastruktūras uzlabojumiem un medicīnisko tehnoloģiju iegādei, organizējušas mediķu apmācības, kā arī pats būtiskākais kritērijs - tajās visās ir funkcionējošas infekcijas slimību nodaļas un tiek nodarbināti nepieciešamie speciālisti.
"Pašvaldību slimnīcu galvenais uzdevums savā kompetences līmenī ir sniegt pacientiem neatliekamo palīdzību. Slimnīcās nedrīkst pieļaut Covid-19 slimnieku ievešanu, pretējā gadījumā visas valsts neatliekamās palīdzības nodaļas var tikt pakāpeniski paralizētas," akcentē Kalējs.
Viņš skaudro, ka pašvaldību slimnīcas savu iespēju robežās dara visu iespējamo, taču atsakās piekrist VM piedāvātajam modelim, kas var novest pie apdraudējuma pacientiem, mediķiem un iedzīvotājiem kopumā.
"Mēs nedrīkstam ļaut lokālajās slimnīcās ievest Covid-19 pacientus, tādējādi pakļaujot riskam neatliekamo medicīnisko pakalpojumu sniegšanu," apgalvo Kalējs. Tāpat viņš norāda, ka "nevēlamies nonākt situācijā, kad pietrūks cilvēkresursu, kas sniegtu palīdzību ne tikai Covid-19 pacientiem, bet arī citos neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumos".
Biedrības redzējumā lokālās slimnīcas no politikas veidotāju puses nav tikušas iesaistītas diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumiem un rīcības plānu. Gatavošanās un situācijas modelēšana varēja notikt visu vasaru, tādēļ nav korekti slimnīcas divas dienas pirms Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu plūsmu pārorientēšanas nostādīt fakta priekšā, ka visām pašvaldību slimnīcām tagad būs jāārstē arī Covid-19 pacientus, uzskata biedrības vadītājs.
"Slimnīcas šādam pavērsienam nav gatavas, un tāds uzdevums arī nav bijis. Patlaban skaidras vadlīnijas no politikas veidotāju puses nav, tādēļ nereti saskaramies ar situāciju, ka slimnīcām patstāvīgi jāpieņem lēmumi par pacientu plūsmu sadali," atklāj Kalējs. Viņaprāt, ir skaļi jāiestājas pret gadījumiem, kad "neapdomīgi politikas veidotāju lēmumi var atstāt neatgriezeniskas sekas uz veselības aprūpes pakalpojumu kopumā".
Neraugoties uz to, ka visām pašvaldību slimnīcām šis laiks ir ļoti sarežģīts, slimnīcu darbinieki un vadība savu iespēju robežās turpina darīt visu iespējamo, lai pasargātu pacientus un, galvenokārt, mediķus no slimības izplatīšanās. Turpmāko notikumu attīstības virzieni ir neskaidri, tādēļ, jāizvairās no situācijas, kurā infekcija nekontrolēti pārņem virsroku.
Būtiski cienīt mediķu ieguldīto darbu, izturoties atbildīgi un ievērojot visus noteiktos piesardzības pasākumus, uzsver LSB.
Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm.
Būtisks slimnīcu izvēles kritērijs ir infekcijas slimību nodaļas esamība. Šādas nodaļas esot tikai piecās pašvaldību ārstniecības iestādēs - Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcās, kā arī divās valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
Pārējām iestādēm, vadoties pēc plāna, jāpilda vien universitāšu slimnīcu atbalsta funkcija, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar infekcijas slimību.
LSB ir brīvprātīga darba devēju organizācija - biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.
Pēdējā diennaktī veikti 5235 Covid-19 testi, reģistrēts 171 jauns saslimšanas gadījums, kā arī divi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī stacionēti 36 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.
Kopā stacionāros ārstējas 249 pacienti – 236 ar vidēji smagu slimības gaitu, 13 ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 459 pacienti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
