Valsts valodas centrs, kas izstrādāja noteikumus valsts valodas izpildei, mazākumtautību un kreiso spēku prasības liberalizēt noteikumus vērtē kā neskaidras. Valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša norādīja, ka prasība atteikties no pārejas uz sešu līmeņu valodas prasmes atestāciju, radusies Latvijas krievu preses kļūdainās interpretācijas dēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Prese kļūdaini interpretējusi jauno kārtību un rakstījusi par pāratestāciju, par ko nekad nav runāts.

Turklāt sešu līmeņu valodas prasmes noteikšana, pēc Hiršas vārdiem, ļaus precīzāk noteikt valodas zināšanas un stimulēs cilvēku mācīties valodu uz augstāko pakāpi.

Par neskaidrām Hirša arī uzskata prasības nodrošināt tiesības izmantot mazākumtautību valodu privātpersonu un sabiedrisko organizāciju rīkotajos publiskajos pasākumos. Nedz likums, nedz noteikumi to neaizliedz, uzsvēra Hirša. Noteikumi vienīgi nosaka, ka gadījumos, kad pasākumi skar plašas sabiedrības intereses, jānodrošina tulkojums.

Savukārt prasību atbrīvot no valsts valodas prasmes atestācijas personas, kas beigušas Latvijā licencēto mācību iestādi, Hirša komentēja kā neskaidru, bet diskutējamu.

Ja kreiso spēki domājuši, ka jāatbrīvo no pārbaudes krievu plūsmas skolu beidzējus, tad centram jākonsultējas ar Izglītības un zinātnes minstriju (IZM). Taču, ja skolām tiek noteikti valodas mācīšanas standarti, kas atbilst valodas zināšanas prasībām, šādu prasību var izpildīt, sacīja Hirša.

Viņa informēja, ka ceturtdien centrā plānota sapulce, kurā tiks apspriestas minoritāšu prasības, un, iespējams, ja izdosies "izlobīt no šī punkta, ko viņi gribējuši", tiks lūgta informācija no IZM, notiks tālāka apsriešana, pavēstīja centra vadītāja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form