Turklāt sešu līmeņu valodas prasmes noteikšana, pēc Hiršas vārdiem, ļaus precīzāk noteikt valodas zināšanas un stimulēs cilvēku mācīties valodu uz augstāko pakāpi.
Par neskaidrām Hirša arī uzskata prasības nodrošināt tiesības izmantot mazākumtautību valodu privātpersonu un sabiedrisko organizāciju rīkotajos publiskajos pasākumos. Nedz likums, nedz noteikumi to neaizliedz, uzsvēra Hirša. Noteikumi vienīgi nosaka, ka gadījumos, kad pasākumi skar plašas sabiedrības intereses, jānodrošina tulkojums.
Savukārt prasību atbrīvot no valsts valodas prasmes atestācijas personas, kas beigušas Latvijā licencēto mācību iestādi, Hirša komentēja kā neskaidru, bet diskutējamu.
Ja kreiso spēki domājuši, ka jāatbrīvo no pārbaudes krievu plūsmas skolu beidzējus, tad centram jākonsultējas ar Izglītības un zinātnes minstriju (IZM). Taču, ja skolām tiek noteikti valodas mācīšanas standarti, kas atbilst valodas zināšanas prasībām, šādu prasību var izpildīt, sacīja Hirša.
Viņa informēja, ka ceturtdien centrā plānota sapulce, kurā tiks apspriestas minoritāšu prasības, un, iespējams, ja izdosies "izlobīt no šī punkta, ko viņi gribējuši", tiks lūgta informācija no IZM, notiks tālāka apsriešana, pavēstīja centra vadītāja.