Foto: LETA
Airu laiva, divas vienādas automašīnas, ienākumi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro un astoņi citi amati – portāls "Delfi" pēta, ko pērnā gada amatpersonu ienākuma deklarācijās ir uzrādījuši valstspilsētu mēri un kā viņu turība ir mainījusies pēdējo divu gadu laikā.

2021. gads Latvijas pašvaldībām bijis pārmaiņu gads – jūlijā stājās spēkā jaunā administratīvi teritoriālā reforma, kas valstspilsētas statusu piešķīra desmit pašvaldībām – Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Ventspilij, Rīgai, Jēkabpilij, Ogrei un Valmierai.

Savukārt jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, kur vairākas no vietvarām tika pie jauniem vadītājiem.

Vēlēšanas nenotika Rīgā, kur dome tika ievēlēta 2020. gadā. Par to, kā Rīgas mēram izdevies audzēt savus ienākumus, var lasīt šeit. Savukārt Rēzeknes pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča (S) deklarāciju par 2021. gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēl nav publicējis.

Elksniņam sarukuši ienākumi


Foto: DELFI

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S) par darbu pērn nopelnījis 15 317 eiro, kas ir par diviem ar pus tūkstošiem eiro mazāk nekā 2020. gadā. Tāpat pērn viņam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājusi pabalstu 268 eiro apmērā, savukārt no "Citadeles" Elksniņš saņēmis ienākumus no procentiem 1,31 eiro apmērā.

Daugavpils mēram lietošanā ir divi dzīvokļi Daugavpilī.

Arī viņa aizdevumu apmērs divu gadu laikā nav sarucis un ir 50 tūkstošu eiro apmērā.

Elksniņš pērn darbojies arī kā pašvaldības Pilsētbūvniecības un vides komisijas loceklis, deputāts, partijas "Saskaņa" valdes loceklis un zvērināts advokāts.

Rāviņš nopelna 73 tūkstošus eiro

Foto: LETA

Jelgavas pilsētas mērs
Andris Rāviņš
(ZZS) pērn nopelnījis 73 575 eiro – no pašvaldības algā viņš saņēmis 39 426 eiro, bet VSAA maksātā pensija bijusi 29 394 eiro apmērā.

Tāpat Rāviņš pērn guvis ienākumus no saimnieciskās darbības un komercdarbības 4755 eiro apmērā un no "SEB" bankas saņēmis ienākumus no procentiem – 4,66 eiro.

Salīdzinot ar 2020. gadu, Rāviņa ienākumi ir auguši – aizpērn mēra amatā viņš nopelnīja 39 420 eiro, pensijā saņēma 28 650 eiro, savukārt no saimnieciskās darbības – 6977 eiro.

Rāviņam pieder dzīvoklis Jelgavā un divi nekustamie īpašumi Sesavas pagastā, no kuriem viens ir kopīpašumā. Tos viņš klasificējis kā "pārējie".

Viņam pieder divi vieglie auto – 1991. gadā ražots "VAZ 2105" un 2007. gadā ražots "Volvo S80", kā arī kravas transporta furgons "UAZ 452", kas ražots 1984. gadā.

Rāviņš pērn uzkrājis 4000 eiro skaidrā naudā, "SEB" uzkrājis 36 873 eiro un 873 ASV dolāru.

Pērn viņš darbojies kā padomes dalībnieks Zemgales plānošanas reģionā, PFIFP loceklis Finanšu ministrijā, Sabiedrības integrācijas komisijas priekšsēdētājs un Biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas priekšsēdētājs Jelgavas pašvaldībā, valdes loceklis Latvijas Zemnieku savienībā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks un biedrs Latvijas lielo pilsētu asociācijā, kā arī Hercoga Jēkaba kluba prezidents.

Truksnim jauns auto

Foto: LETA

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) pērn saņēmis 44 830 eiro lielu algu un guvis 2000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas. Gadu iepriekš algā Truksnis saņēma 43 666 eiro.

Pērn viņš par 14 500 eiro nopircis jaunu auto – 2013. gadā ražoto "Volvo XC60". Savukārt iepriekšējais auto – 2005. gadā ražotais "KIA Sportage" –, ko viņš reģistrējis 2007. gadā, pērnā gada deklarācijā vairs neuzrādās.

Tāpat Truksnim Jūrmalā pieder zeme, savukārt dzīvokli viņš īrē.

Viņa aizdevumu apmērs divu gadu laikā nav mainījies un ir 44 780 eiro. Savukārt skaidrā naudā pērn Truksnis uzkrājis 7000 eiro, "Swedbank" 45 701 eiro, bet "SEB" – 56 eiro. Gadu iepriekš viņam bija uzkrāti 6000 eiro skaidrā naudā, 50 090 eiro "Swedbank", savukārt "SEB" – 56 eiro.

Pērn viņš darbojies arī kā domes deputāts un pašvaldības Finanšu komitejas vadītājs.

Ansiņš ienākumos gūst 74 674 eiro

Foto: LETA

Pērn Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") no domes saņēmis 37 777 eiro algu, savukārt no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (SEZ), kur ieņem valdes locekļa amatu, – 36 897 eiro lielu algu.

Gadu iepriekš, kad Ansiņš bija Liepājas pilsētas vicemērs, par darbu pašvaldībā viņš nopelnīja 30 834 eiro, bet Liepājas SEZ – 34 460 eiro.

Pērn Ansiņš iegādājies mazizmēra moduļa māju 27 tūkstošu eiro vērtībā.

Ansiņš pērn deldējis uzkrājumus – ja 2020. gadā viņam "SEB" bija uzkrāti 39 890 eiro, tad pērn tie sarukuši līdz 18 720 eiro.

Īpašumā ir 2017. gadā ražots "Audi A4 Avantis". Tāpat pieder zeme un ēkas Nīcas pagastā.

Pērn paralēli darbam domē darbojies arī kā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes valdes loceklis, padomes loceklis Kurzemes plānošanas reģionā, valdes loceklis Liepājas partijā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, kā arī valdes loceklis un Reģionālās attīstības un sadarbības priekšsēdētājs Latvijas Pašvaldību savienībā. Tāpat bijis ES Reģionu komitejas locekļa vietnieks.

Jaunais Ventspils mērs nopelna 123 tūkstošus eiro

Foto: LETA

Ventspils mērs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") pērn darbā pašvaldībā nopelnījis 68 602 eiro, savukārt pensijā viņam samaksāts 54 543 eiro. Tāpat Vītoliņš saņēmis 4238 eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību no "Compensa".

Pērn viņa ienākumi ir auguši – 2020. gadā Vītoliņš vicemēra amatā nopelnīja 49 811 eiro, bet pensijā – 53 267 eiro.

Viņam nav parādsaistību un nav arī nevienam aizdevis līdzekļus.

Skaidrā naudā Vītoliņš uzkrājis 84 tūkstošus eiro, savukārt "Swedbank" glabā 25 318 eiro, bet "Citadelē" – 27 159 eiro.

Aizpērn Vītoliņš bija uzkrājis 69 tūkstošus eiro skaidrā naudā, bet bezskaidrā naudā kopumā divās bankās 60 510 eiro.

Viņam valdījumā ir 2019. gadā ražota "Audi Q5" automašīna, savukārt īpašumā – "Ego 400" airu laiva, kas ražota 2004. gadā. Tāpat viņam pieder nekustamais īpašums Ventspilī un Užavas pagastā, kas klasificēti kā "pārējie".

Pērn Vītoliņš darbojies arī kā padomes loceklis Kurzemes plānošanas reģionā un bija valdes loceklis partijā "Latvijai un Ventspilij".

Helmanim par 10 tūkstošiem eiro lielāka alga

Foto: LETA

Ogres mērs
Egils Helmanis
(NA) pērn no Ogres novada pašvaldības saņēmis 37 979 eiro, bet kā zemkopības ministra padomnieks nopelnījis 10 416 eiro. Viņa ienākumi ir auguši – aizpērn viņš mēra amatā nopelnīja 28 645 eiro, bet kā zemkopības ministra padomnieks – 10 873 eiro.

Viņam ir trīs nekustamie īpašumi – lietošanā ir būve Ogrē, bet Jaunjelgavā viņam pieder zemes un ēka atrodas Jaunjelgavā. Tāpat viņam lietošanā ir divas vienādas automašīnas – 2007. gadā ražots "BMW X5", no kurām vienu īpašumā reģistrējis 2009. gadā, bet otru – 2014. gadā.

Ogres mērs pērn 3950 eiro glabāja skaidrā naudā, savukārt "SEB" – 14 861 eiro. 2020. gadā viņš skaidrā naudā glabājis 8950 eiro, bet bankā – 17 466 eiro.

Tāpat Helmanis pērn veicis divus avansa maksājumus par automašīnas iegādi – 11 775 eiro un 18 813 eiro apmērā. Viņam ir 350 000 dolāru liels parāds.

Helmanis bijis dāsns naudas aizdevējs – viņam ir četri aizdevumi 14 228 eiro, 17 074 eiro, 49 800 eiro un 75 000 eiro apmēros, kas pēdējo gadu laikā nav piedzīvojuši izmaiņas.

Viņš pērn strādājis Zemkopības ministrijā kā ministra padomnieks, Ogres novadā bijis vairāku komisiju, padomes un žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas plānošanas reģionā līdz augusta vidum pildījis padomes locekļa pienākumus, tāpat bijis valdes loceklis "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolā", pārstāvis Ogres tehniku konventā un valdes loceklis Nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Ragainis samazina īpašumu skaitu


Foto: jekabpils.lv

Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP) pērn Madonas pašvaldībā algā nopelnīja 12 094 eiro, bet 1500 eiro norādījis kā citus ienākumus, savukārt Jēkabpils novada pašvaldībā Ragainis algā nopelnīja 24 972 eiro. No Lauku atbalsta dienesta viņš pērn saņēmis 500 eiro, bet no "SEB" 0.32 eiro nopelnījis procentos.

Viņa ienākumi pērn pieauga – 2020. gadā viņš Madonas novadā kā izpilddirektora pienākumu izpildītājs nopelnīja 2819 eiro, Jēkabpils pilsētā kā deputāts – 5254 eiro, un kā tehniskais direktors SIA "RR building" – 15355 eiro.

Pērn viņš par 7000 eiro pārdevis īpašumu. Savukārt viņa parādsaistības sasniedz 19 405 eiro.

Viņam īpašumā ir 1986. gadā ražots "Audi 90", kā arī dzīvoklis Jēkabpilī un zeme Variešu pagastā, savukārt lietošanā ir četri nekustamie īpašumi Variešu pagastā, ko Ragainis klasificējis kā "pārējie".

Īpašumu skaitu Ragainis pērn samazināja – 2020. gadā viņam īpašumā bija arī 2009. gadā ražots "Mitsubishi Outlander", vēl viens dzīvoklis Jēkabpilī, zeme Kūku pagastā un Variešu pagastā, kā arī lietošanā zemes gabali un ēkas Variešu pagastā.

Pērn Ragainis strādājis arī kā deputāts Jēkabpils pašvaldībā, bija Madonas novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs un Zemgales plānošanas reģionā ieņēma padomes locekļa amatu.

Baiks nopelna 50 tūkstošus eiro

Foto: LETA

Valmieras novada mērs
Jānis Baiks
("Valmierai un
Vidzemei
") pērn amatā nopelnīja 50 492 eiro, savukārt citos ienākumos 442 eiro guvis no Valsts kases, bet 1,72 no procentiem "Luminor".

Viņa ienākumi ir auguši – 2020. gadā viņš par darbu domē saņēma 48 256 eiro, no Valsts kases – 446 eiro, bet procentos no "Luminor" – 33 eiro.

Baikam nav parādsaistību un viņš arī nevienam nav aizdevis summas, kas pārsniedz 20 MK noteiktās mēnešalgas.

Viņam īpašumā ir dzīvoklis Valmierā un "Luminor" uzkrāti 40 642 eiro.

Pērn Baiks strādājis arī kā Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļa aizstājējs, "Bertānu Valmieras basketbola skolas" valdes loceklis, Finanšu ministrijas PFIFP loceklis, bijis valdes loceklis partijās "Jaunā Vienotība" un "Valmierai un Vidzemei", kā arī sporta klubā "Valmiera", nodibinājumā "Centrs Valdardze" bija padomes loceklis, kā arī līdz augustam pildījis valdes locekļa pienākumus Latvijas Pašvaldību savienībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!