Darba grupa norādīja, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos jau pastāv tiesiski režīmi, piemēram, ārkārtēja situācija, izņēmuma stāvoklis, mobilizācija, kā arī plānos, piemēram, Valsts aizsardzības plāns, Valsts civilās aizsardzības plāns, Valsts tautsaimniecības mobilizācijas plāns ir atrunāta katras institūcijas atbildība, rīcība un gatavība attiecīgajās situācijās, tāpēc vēl kādu citu ārkārtējās gatavības pakāpju noteikšana ir nelietderīga.
Likuma grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai, kas nozīmē, ka tiks atvērts Nacionālās drošības likums, kurā vasarā iekļautie grozījumi izraisīja daļu sabiedrības neapmierinātību un pat noveda līdz referendumam, tiesa, Saeima jau pirms tam no likuma šīs pretrunīgās normas ir svītrojusi.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit