Savukārt pašvaldību kapitālsabiedrībās prēmijas maksāt nevarēs, jo deputāti konstatējuši, ka neviena no tām nestrādā brīvā tirgus apstākļos.
Kā norādīja Krauklis, gala lēmums, par to, kuri uzņēmumi krīzes periodā – 2010. un 2011.gadā – varēs īstenot darbinieku materiālās stimulēšanas pasākumus, būs jāpieņem valdībai, taču galvenie kritēriji tam būs, lai uzņēmums strādātu brīvā tirgus apstākļos, strādātu ar peļņu, kā arī nesaņemtu valsts dotācijas.
Tāpat kā līdz šim likums noteiks arī kapitālsabiedrību amatpersonu atalgojuma "griestus". Plānots, ka valdes locekļu atlīdzība kapitālsabiedrībās arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt pieckāršu sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba samaksu jeb 2275 latus mēnesī, kas gan ir vairāk nekā premjeram, kurš vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros saņems "lielāko" algu – 1908 latus.
Tāpat "griesti" valdes locekļu atalgojumam nenozīmē, ka uzņēmumos speciālisti patlaban nesaņem un arī turpmāk nesaņems vairāk. Atalgojuma, kā arī prēmēšanas sistēma būs jāizstrādā pašam uzņēmumam un tas jāsaskaņo ar kapitālsabiedrības valdi, paredz grozījumi likumā. Iecerēts, ka uz galīgo lasījumu deputāti "iestrādās" arī nosacījumu, cik lielas prēmijas ik mēnesi šo valsts kapitālsabiedrībās strādājošie varēs saņemt. Atbildīgā komisijā iepriekš koalīcijas politiķi rosināja noteikt ikmēneša prēmijām "griestus" 10 līdz 20% apmērā no algas, taču arodbiedrības tas neapmierināja.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka no kopumā 80 valsts kapitālsabiedrībām 32 kapitālsabiedrības nesaņem valsts dotācijas, līdz ar to izpilda vienu no nosacījumiem, lai tajos varētu veikt materiālās stimulēšanas pasākumus. Savukārt 22 saņem dotācijas atbilstoši deleģēšanas līgumam par funkciju nodrošināšanu, vēl virkne Veselības ministrijas pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības saņem valsts budžeta finansējumu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.
Starp tām 32 valsts kapitālsabiedrībām, kas nesaņem valsts dotācijas, ir - SIA "Latvijas Garantiju aģentūra", VAS "Privatizācijas aģentūra", SIA "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs", AS "Latvenergo", SIA "Agroķīmisko pētījumu centrs", SIA "Melioprojekts", SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs", SIA "Latvijas sertifikācijas centrs", SIA "Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs", VAS "Latvijas valsts meži", VAS "Lauku attīstības fonds", VAS "Valsts nekustamie īpašumi, VAS "Latvijas Loto", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Iekšlietu ministrijas poliklīnika, SIA "Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra", Izglītības un zinātnes ministrijai piederošā SIA "Placis", VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs", , Satiksmes ministrijai piederošā SIA "Namzinis", VAS "Elektronisko sakaru direkcija", VAS "Latvijas Gaisa satiksme", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Biķernieku kompleksā sporta bāze", VAS "Latvijas Jūras administrācija", VAS "Latvijas Dzelzceļs", Labklājības ministrijas pārraudzībā esošais SIA "Šampētera nams", VAS "Tiesu namu aģentūra", SIA "Latvijas mērnieks", SIA "Latvijas Vēstnesis", SIA "Vides projekti" un SIA "Vides investīciju fonds".
Pēc Kraukļa teiktā, prēmiju un dažādu piemaksu saņēmēju skaits gan nākamos divos gados varētu būt krietni mazāks, šos pasākumus ļaujot tikai "atsevišķos" uzņēmumos, kas strādā brīvā tirgus apstākļos un konkurē par darbaspēka piesaisti.
Sarakstā nav iekļauts "Lattelecom", "Latvijas Mobilais telefons", "Parex" banka, kā arī citi uzņēmumi, kuros, neskaitot valsts kapitālu, ir arī citi kapitāldaļu turētāji, līdz ar to uz šiem uzņēmumiem netiks attiecināti nekādi ierobežojumi.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima steigā nolēmusi grozīt likumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nākamos gados atstājot spēkā tos pašus ierobežojumus, kādi valsts kapitālsabiedrībām noteikti jau patlaban. Likumprojekts tiek virzīts steidzamā kārtā, pretējā gadījumā pašreizējie ierobežojumi 1.janvārī zaudēs spēku un uzņēmumiem nebūšot vispār nekādi ierobežojumi prēmiju un piemaksu izmaksā.