Par Bērziņu bija balsojuši visi valdes locekļi, izņemot viņu pašu.
LC priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs žurnālistus informēja, ka par valdes lēmumu tiks informēta Valsts prezidente. Ja potenciālie koalīcijas parnetri vienosies par atbalstu Bērziņam, cerams, Vaira Vīķe - Freiberga šo vienošanos respektēs, teica Panteļējevs.
Viņš atzina, ka viens no Bērziņa noteikumiem piekrišanai startēt premjera amatam bijis stabils partijas biedru atbalsts, ko apliecinājis balsojums valdē. Valde Bērziņam devusi veto tiesības uz jebkuru ministra kandidātu.
Pats Bērziņš, kurš uz valdes sēdi ieradās no Latvijas - Somijas valstsvienību hokeja spēles, presei gan uzsvēra, ka ultimatīvu prasību uzstādīšana koalīcijas partneriem nav iespējama. Viņš esot gatavs uzņemties premjera amatu, jūtas labi, bet viņa "sirds paliks Rīgā." Bērziņš neizslēdza iespēju, ka nākamais Rīgas mērs varētu būt viņa pašreizējais vietnieks, "tēvzemiešu" pārstāvis Andris Ārgalis, lai gan runāt par jauno Rīgas mēru vēl esot pāragri.
Pārējie LC premjera amata kandidāti bija deputāte Aija Poča, kas kategoriski atteicās strādāt vienā valdībā ar ekspremjeru Andri Šķēli, deputāts un ekspremjers Ivars Godmanis, ekonomists Ojārs Kehris, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, kura kandidatūru partijas priekšsēdētjs ar viņu pat nebija saskaņojis. Gorbunovs būt par premjeru kategoriski atteicās.
Bērziņa kandidatūru frakcija pirmdien piedāvās apspriešanai potenciālajiem koalīcijas partneriem, bet pēc likuma kandidātu premjera amatam nosauc Valsts prezidente.
TB/LNNK žurnālistiem jau iepriekš neizteica iebildumus pret Bērziņa virzīšanu uz premjera amatu, lai gan ekspremjers Guntars Krasts norādīja, ka LC izsaucis savu "avārijas brigādi" Bērziņa personā, nespējot atrast labāku kandidātu.
Savukārt Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš žurnālistiem paziņoja, ka TP savu viedokli paudīs pirmdien, ka LC ziņos par savu izvēlēto kandidātu.
TP un LC, kas veidos jaunās valdības kodolu, jau iepriekš paziņojušas, ka valdība būtu jāizveido līdz 4.maijam - Latvijas neatkarības deklarācijas desmitajai gadadienai.
Arī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga izteikusi gatavību nosaukt premjera amata kandidātu līdz šim laikam, bet norādījusi, ka var nosaukt arī tādu pretendentu, kas nav apspriests partiju konsultācijās.
Ja Bērziņu apstiprinās, gaidāmas pārmaiņas arī Rīgas domes vadībā, jo "tēvzemieši" jau paziņojuši, ka tādā gadījumā vēlas Rīgas pilsētas galvas krēslu.
48 gadus vecais Bērziņš ir augsta reitinga politiķis, kurš savu popularitātu guvis, strādājot par Rīgas mēru. Tomēr Bērziņš darbojies arī trijās iepriekšējās valdībās - bijis darba valsts ministrs 1993.gadā Valda Birkava valdībā, labklājības ministrs Māra Gaiļa valdībā 1994.gadā un darba lietu valsts ministrs Andra Šķēles pirmajā valdībā 1995.gadā.
1997.gadā Bērziņš no LC saraksta startēja Rīgas domes vēlēšanās un trešajā vēlēšanu kartā tika ievēlēts par Rīgas mēru. Premjera kandidāts pēc izglītības ir vēsturnieks, kādu laiku pat strādājis par skolotāju Ogres skolās un nekad nav slēpis, ka viens no viņa lielākajiem hobijiem ir dziedāšana korī. Ar Bērziņa vārdu nav saistīti ievērojami politiskie skandāli.