Apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) piedāvāt risinājumus situācijai pēc Augstākās tiesas nominētās tiesneses Sanitas Osipovas neapstiprināšanas Saeimā, portālu "Delfi" informēja AP valdē.
Apvienība šo jautājumu apspriedīs valdības koalīcijas sadarbības sanaksmē pirmdien, 21. februārī.
Politiskajā spēkā norādīja, ka Augstākās tiesas plēnums ir aicinājis likumdevējus izvairīties no rīcības, kura var novest valsti konstitucionālajā krīzē.
Tāpēc AP uzskata, ka premjeram ir jāpiedāvā politiski un tiesiski risinājumi, lai īstenotu Satversmē noteikto tiesu varas neatkarību. "Tas ir īpaši svarīgi, jo koalīcija, kuru premjers vada, ir sašķelta tiesu varas neatkarības jautājumā," piebilda AP.
Apvienība arī uzskata, ka tiesneses politiska sodīšanu par viņas pieņemtajiem lēmumiem ir kategoriski nepieņemama un ir gatava uz konkrētiem soļiem konstitucionālas krīzes nepieļaušanai
Latvija nedrīkst iet pa Polijas un Ungārijas ceļu tiesiskuma jautājumos, uzsver AP valde.
Jau vēstīts, ka Saeima 17. februārī neapstiprināja Sanitu Osipovu Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā. Pirms balsojuma virkne koalīcijas un opozīcijas deputātu pārmeta Osipovai liberālus uzskatus, kā arī atzina, ka viņas vieta būtu kādā liberālā augstskolā vai partijā.
Osipovu AT tiesneses amatā atbalstīja 40 deputāti, pret balsoja – 29, bet atturējās 16, tādējādi lēmums par Osipovas apstiprināšanu amatā netika pieņemts.
Šo lēmumu kritizēja Valsts prezidents Egils Levits, kura ieskatā Saeimai ir tiesības lemt par tiesnešu apstiprināšanu, jo to paredz Satversme, tomēr tiesu varai jābūt neatkarīgai, tādēļ tiesnešu izvēle nedrīkst tikt politizēta.
Savukārt AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs situāciju raksturoja ar vārdiem, ka tā liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi.
Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnese un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pauda pārliecību, ka Saeimas debates un balsojums par Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē, un tas pārkāpj Satversmes 83. pantu.
"Atbilstoši parlamentāras valsts principam, kas atspoguļots Satversmes 84. pantā, piešķir Saeimai tiesības apstiprināt tiesnesi amatā. Tomēr pirms šī panta ir Satversmes 83.pants, kas noteic: "Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti". Tādējādi 84. pantā paredzētās Saeimas tiesības nav īstenojamas kā visas pierastās parlamentārās cīņas metodes. Saeimai ir pienākums īstenot savu kompetenci atbilstoši 83. panta noteikumam, proti, respektējot tiesneša neatkarību un šajā gadījumā, kas ir īpaši svarīgi, arī Satversmes tiesas kā konstitucionāla orgāna statusu un neatkarību. Apstiprināšanai ir jānotiek, ievērojot tiesneša neatkarību, jo īpaši, bet ne tikai, gadījumā, kad kandidāts jau savulaik ir devis tiesneša zvērestu un pildījis amatu tiesā, kas ir Satversmes sargs. 17. februārī Saeimā tika pārkāpts Satversmes 83. pants," secina ES Tiesas tiesnese.
