Premjers apstiprina Krieviņu Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatā (15:21)
Foto: LETA

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atbilstoši konkursa komisijas ieteikumam piektdien apstiprinājis Mārtiņa Krieviņa kandidatūru Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatam, to premjers paziņoja piektdien preses konferencē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krieviņš centra vadītāja pienākumus sāks pildīt no nākamās pirmdienas, 9.janvāra.

Premjers atzina, ka Krieviņa kandidatūrai nebija vienprātīgs konkursa komisijas atbalsts, tomēr vairākums vēlējās redzēt tieši viņu centra vadītāja amatā. "Konkursa komisijas locekļu domas šajā jautājumā dalījās, taču es uzskatu, ka pašreiz šajā jautājumā ir svarīgi virzīties uz priekšu," teica premjers.

Viņš uzsvēra, ka būtiskākais "neatliekamais darbs", pie kā centram Krieviņa vadībā jāķeras klāt nekavējoties, ir nākamā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam izstrāde, kas ir jāizdara līdz šī gada rudenim. "Tas ir pirmais nopietnais darbs, kas centram būs jāveic," piebilda premjers.

Savukārt Krieviņš teica, ka "galvenais veicamais darbs" ir izstrādāt tādu NAP, kas būtu saprotams un viegli izmantojams gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Plānā skaidri jānorāda, kur valsts virzīsies vidējā termiņā. "Lai būtu skaidrība, kāds ir mūsu galvenais mērķis kā valstij, kā sabiedrībai," teica Krieviņš. Pēc viņa teiktā, ir jāsaprot arī svarīgākās prioritātes "gan domājot par nākamo gadu budžetiem, gan nākamo ES finanšu perspektīvu".

NAP izstrādē maksimāli tiks iesaistīti iedzīvotāji, gan arī nevalstiskās organizācijas, piebilda Krieviņš. "NAP nav saistāms tikai ar ES fondu apguvi. NAP tomēr ir dokuments, kas paredz valsts vidēja termiņa attīstības virzienus, attīstības prioritātes. ES fondi ir tikai viens no instrumentiem šo prioritāšu sasniegšanai," piebilda premjers.

Viņš atgādināja, ka Saeima jau pērn jūnijā nolēma veidot šādu centru. "Tas bija pārsteigums arī valdībai, ka Saeima bija lēmusi par šādas jaunas institūcijas izveidi [..] Izpildot Saeimas lēmumu, mēs šo centru esam izveidojuši, un, protams, tam ir arī savi racionālie argumenti," teica Dombrovskis, minot to, ka tik sarežģītus plānošanas dokumentus kā NAP viena ministrija nevar izstrādāt, ieviest un uzraudzīt.

Iepriekšējā NAP izstrāde lielā mērā kavējās tāpēc, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nebija iespēju efektīvi pārraudzīt citu ministriju darbu. "Tas bija viens no argumentiem, kāpēc Saeima lēma, ka šis jautājums tomēr ir jāveic centralizēti un jāveido Pārresoru koordinācijas centrs," piebilda Ministru prezidents.

Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre portālu "Delfi" informēja, ka centra kopējais budžets šogad paredzēts 292 881 lata apmērā.

Centra vadītājam noteiktā bruto mēnešalga ir 1715 lati. Šobrīd nav plānots centra vadītāja vietnieks, taču par tā nepieciešamību lems iestādes vadītājs. Centra vadītāja vietnieka maksimālā bruto mēnešalga atbilstoši valsts sekretāru vietnieka līmenim būtu 1591 lats. Centra ierēdņa – konsultanta bruto mēnešalga plānota 971 lats, ja cilvēka prasmes atbildīs augstākajai kvalifikācijas pakāpei.

No kopumā plānotajām 14 štata vietām līdz šim darbā centrā pieņemti divi cilvēki - Pēters Vilks un Vladislavs Vesperis. Uz visām astoņām vakantajām ierēdņu – konsultantu vietām izsludināts konkurss, kur jāpiesakās līdz 8. janvārim. Konsultantiem jābūt plaša profila speciālistiem, kuri pārzina vides, ekonomikas socioloģijas jomas. Papildus vēl plānots piesaistīt trīs darbiniekus uz atsevišķiem projektiem atbilstoši centra darba plānam.

Jau ziņots, ka Pārresoru koordinācijas centrs, kas ir atsevišķa premjera pakļautībā esoša institūcija, darbu uzsāka pērn 1.decembrī. Institūcijas vadītājam būs jānodrošina pārresoru koordinācijas funkcijas, kā arī ministru un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbība Nacionālā attīstības plāna izstrādē.

Jaunā institūcija sadarbībā ar ministrijām un citām institūcijām analizēs nozaru politiku un sniegs Ministru prezidentam priekšlikumus par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm.

Centra vadītāja amatam kopumā konkursā pieteikumus iesniedza 11 pretendenti. Viņus konkursa trīs kārtās vērtēja valsts pārvaldes profesionāļu komisija. Tā lēma šim amatam virzīt valsts pārvaldes reformu un politikas analīzes eksperta Krieviņa kandidatūru. Gala lēmums bija jāpieņem premjeram.

Kā liecina Krieviņa CV, viņš no 2010.gada vidus darbojies kā konsultants dažādos projektos valsts pārvaldes reformas, politikas analīzes un plānošanas jautājumos. Līdz tam viņš pāris mēnešus nostrādājis Finanšu ministrijā Budžeta departamenta direktora vietnieka amatā.

Savukārt no 2007.gada 1.marta līdz 2010.gada aprīļa beigām Krieviņš bijis Valsts kancelejas (VK) Politikas koordinācijas departamenta vadītājs. Pirms tam viņš nedaudz ilgāk kā gadu nostrādāja par šī departamenta vadītāja vietnieku, bet vēl iepriekš – kā konsultants šajā VK departamentā.

Pirms darba VK Politikas koordinācijas departamenta Krieviņš no 2004.gada decembra līdz 2005.gada vidum strādāja par VK Komunikācijas departamenta konsultantu. Savukārt pirms nonākšanas darbā VK Krieviņš nedaudz vairāk kā trīs gadus – no 2001.gada jūnija līdz 2004.gada decembrim - nostrādāja par vecāko sabiedrisko attiecību konsultantu SIA "Mediju tilts".

Krieviņš Vidzemes augstskolas Politikas zinātnes katedrā 2001.gadā ieguvis augstāko profesionālo izglītību ar profesiju politologs. Savukārt 2004.gadā vīrietis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes katedrā ieguvis politikas zinātnes maģistra grāds. Krieviņš kopš 2010.gada mācās maģistrantūrā Rīgas Ekonomikas augstskolā, ko plānots pabeigt 2012.gada aprīlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form