Viņš skaidroja, ka būtiskākās jomas, par kurām šobrīd tiek domāts, ir tas, lai mazinātu sociālo spriedzi sabiedrībā, palīdzot mazturīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat būtiska ir fiskālā konsolidācija, kas ietver gan valsts budžeta izdevumu samazināšanu, gan ieņēmumu palielināšanu. Kā trešo būtisko soli premjers minēja ekonomikas sildīšanu. Šai sakarā viņš minēja, ka ir jāpalīdz vietējām industrijām, kā arī jāveicina tāds klimats, lai pieaugtu eksports.
Premjers arī norādīja, ka viens no Latvijas izaicinājumiem ir arī eiro ieviešana 2014.gadā un izteica cerību, ka visi daudzie ieplānotie soļi palīdzēs būvēt noturīgu valsts ekonomiku.
Runājot par nepieciešamību "griezt" valsts pārvaldes izdevumus, bijušais premjers, tagadējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) komentēja, ka šāds solis bija neizbēgams, ņemot vērā to, ka izaugsmes gados valdība nemācēja adekvāti saimniekot.
Igaunijas Bankas pārstāvis Mārtens Ross pauda pārliecību, ka krīzes laiku var izmantot kā bāzi, lai veiktu pozitīvas pārmaiņas un turpinātu attīstību nākotnē.
Ja šo laiku nenovērtē un izmaiņas neveic, tad pēc pāris gadiem valsts var atgriezties atkal sākumpunktā un var atkal piedzīvot ekonomisku lejupslīdi, ir pārliecināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
Kā ziņots, Rīgā piektdien un sestdien notiks Rīgas konference, kuras dalībnieki diskutēs par ekonomiskajiem izaicinājumiem Baltijā, Melnās jūras reģiona un Ziemeļeiropas drošības jautājumiem, kā arī apspriedīs NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādi un galvenos jautājumus turpmākajā transatlantisko institūciju attīstībā.