Viņš uzsvēra, ka 2011.gada valdības prioritātes ir budžeta konsolidācijas pasākumu veikšana, tostarp strukturālo reformu īstenošana, ēnu ekonomikas apkarošana, ekonomikas izaugsmes stimulēšanas un konkurētspējas veicināšana.
"Lai pašlaik sasniegto stabilitāti varētu pārvērst par ilgtspējīgu pamatu tautsaimniecības izaugsmei, valdības deklarācijā ir iekļauta skaidra apņemšanās samazināt budžeta deficītu: 2011.gadā zem 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2012.gadā - zem 3% no IKP. Attiecīgi jāturpina sarunas ar aizdevējiem par 2011.gada budžeta iespējamajiem papildu konsolidācijas pasākumiem un jāsāk 2012.gada budžeta izstrāde," norādīja valdības vadītājs.
Viņš pastāstīja, ka līdzās ekonomikas izaugsmes stimulēšanas un atbalsta pasākumiem viena no valdības prioritātēm 2011.gadā ir ēnu ekonomikas apkarošana. Valdībā ir apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ar 61 pasākumu dažādās jomās. Atbildīgām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas mazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Uz ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina 2011.gadā paredzēts iekasēt 60 miljonu latu virsplāna nodokļu ieņēmumu, informēja Dombrovskis.
"Jāturpina īstenot strukturālās reformas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Tāpēc esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas. Arī nākamajā gadā paredzētā budžeta papildu konsolidācija lielā mērā būs jābalsta tieši strukturālajās reformās, tādējādi meklējot budžeta izdevumu daļas samazināšanas iespējas," sacīja premjers.
Pēc viņa teiktā, strukturālās reformas nākamgad skars arī pašvaldības. "Analizējot strukturālās reformas, gribētu izcelt jomu, kurā vēl slēpjas liels reformu resurss. Tās ir pašvaldības. Strukturālās reformas valsts līmenī nebūs ne pilnīgas, ne efektīvas, ja tās netiks veiktas arī pašvaldību līmenī. Šeit ir runa gan par pašvaldību tēriņu efektivitāti un optimizāciju, gan jaunu pašvaldību finansēšanas mehānisma izveidi, kas liktu pašvaldībām sacensties investīciju piesaistē un darbavietu radīšanā," klāstīja Dombrovskis.
Viņš atzina, ka krīzes pārvarēšanas apstākļos nozīmīgs finanšu resursu avots ekonomikas izaugsmes veicināšanai ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. "Patlaban realizētā fiskālā politika nodrošina iespēju maksimāli kāpināt ES fondu apguves tempu, īpaši 2011.gadā. Kaut arī tas nozīmē papildu slogu izdevumu daļai, tomēr, optimāli apgūstot ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda līdzekļus, tiks stimulēta valsts ekonomika un gūti papildu nodokļu ieņēmumi, kas tuvāko gadu perspektīvā līdzsvaros no budžeta piešķirto līdzekļu apmēru valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai. ES fondu un citiem ārvalstu finanšu palīdzības projektiem nākamgad esam paredzējuši gandrīz 1,2 miljardus latu, kas ir rekordliels piešķīrums," pavēstīja premjers.
Viņš uzsvēra, ka prioritārie darbības virzieni tuvākajos gados nešaubīgi ir konkurētspējas veicināšana gan valsts, gan privātajā sektorā, valsts enerģētiskā neatkarība un ražošanas atbalsts. "Piemēram, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sekmētu uzņēmēju konkurētspēju, 2011.gadā līdzšinējā apmērā tiek saglabāts finansējums uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanai," informēja Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, turpmāko gadu Latvijas fiskālā politika tiks vērsta uz to, lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību valsts kredītspējai un ilgtspējai. Tas savukārt palielinās Latvijas kredītreitingu, kā arī ierobežos valsts nepieciešamību aizņemties, tādējādi samazinot par aizņēmumiem maksājamo procentu slogu, prognozēja Dombrovskis.