AFI
Foto: Andris Bērziņš

Premjers Andris Bērziņš, analizējot Saeimā 2000.gadā iesniegto abonentmaksas ieviešanas projektu sabiedriskajām raidorganizācijām, nesaskata tajā argumentus maksas ieviešanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
BNS rīcībā esošajā atbildes vēstulē Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTVP), kas augstākajām valsts amatpersonām lūdza paust viedokli par abonentmaksu ieviešanas nepieciešamību, premjers norāda, ka Saeimā 2000.gadā iesniegtais projekts paredz iekasēt pamata abonentmaksu 60 santīmu mēnesī, kas jāmaksā visām mājsaimniecībām, un video abonentmaksu 1,50 latu mēnesī, kura būtu jāmaksā 326 000 mājsaimniecībām. Šo maksu paredzēts pielīdzināt valsts nodevai.

"Jāatzīmē, ka projektā ir sajaukti valsts nodevas un maksas pakalpojuma jēdzieni, jo valsts nodevai visiem jābūt vienādai un nav iespējamas projektā paredzētās atlaides atsevišķām iedzīvotāju kategorijām," vēstulē raksta Bērziņš.

Projekts paredz izveidot jaunu valsts institūciju - Abonentmaksu iekasēšanas centru ar 37 pastāvīgajiem darbiniekiem, kas izveidotu un uzturētu datu bāzi par maksātājiem, veiktu rēķinu apstrādi un izsūtīšanu, maksas iekasēšanu un uzskaiti, izveidotu un uzturētu inspekcijas mehānismu.

Pirmajā gadā paredzēts iekasēt abonentmaksu no 50% mājsaimniecību un ieņēmumi plānoti 7,3 miljonu latu apjomā. Turpmākajos gados abonentmaksa tiktu palielināta un iekasētā summa pieaugtu. Vienlaikus šīs struktūras izveidošanas izmaksām no valsts budžeta būtu nepieciešams papildus piešķirt 1,506 miljonus latu, bet katru gadu uzturēšanai tiktu tērēti 1,724 miljoni latu, vēsta premjers.

"Iesniegtais projekts neparedz atteikšanos no valsts budžeta dotācijas un ieņēmumiem no reklāmas, kā arī neparedz pilnībā aizvietot dotāciju no valsts budžeta ar ieņēmumiem no abonentmaksu iekasēšanas. Līdz ar to Latvijas TV un Latvijas Radio joprojām paliktu no valsts budžeta dotēti uzņēmumi," viņš raksta.

Sakarā ar šobrīd ierobežotajām finansu iespējām būtu efektīgāk piešķirt nevis papildu resursus abonēšanas maksas ieviešanai un administrēšanai, bet šos līdzekļus piešķirt kā tiešu budžeta dotāciju Latvijas TV un Radio, uzskata premjers.

Jāatgādina, ka Valsts prezidente un Saeimas priekšsēdētājs uzskata - sabiedrisko raidorganizāciju abonentmaksu ieviešana ir nākotnes jautājums un šobrīd ieviest abonentmaksas būtu pāragri, jo liela daļa sabiedrības nebūtu spējīga tās maksāt.

Prezidente vēstulē norāda, ka neapšaubāmi sabiedriskās raidorganizācijas ir būtisks valsts demokrātijas attīstības aspekts, bet šobrīd runāt par abonentmaksu ieviešanu ir paragri, jo jebkāda obligātās maksas ieviešana ļoti sāpīgi skars mazturīgos iedzīvotājus.

"Latvijas Ceļa" (LC) Saeimas frakcija atbildē NRTVP pauž, ka konsekventi iestājas par maksimālu mediju neatkarību un ir gatava konstruktīvai diskusijai par abonentmaksām, bet pirms politiskā lēmuma profesionāļiem jāatbild uz vairākiem jautājumiem - par maksājumu iekasēšanas mehānismu un administrēšanas izmaksām, cik lielā mērā abonentmaksas padarīs raidorganizācijas neatkarīgas. Tāpat LC vēlas iepazīties ar Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstu pieredzi šajā jautājumā. Skeptisku nostāju par šo ideju paudusi sociāldemokrātu Saeimas frakcija.

Padome jau 1998.gadā un 2000.gadā vērsās Saeimā ar ierosinājumu ieviest abonentmaksas, bet pirmo projektu Saeimas frakcijas noradīja kā finansiāli nepamatotu, bet otrā projekta vērtēšanai izveidoja speciālu darba grupu, kas nesagatavoja nekādus konkrētus priekšlikumus LTV finansējuma palielināšanai.

LTV pašlaik no valsts saņem aptuveni 4 miljonus latu gadā, bet no reklāmas laika pārdošanas iegūst aptuveni 2,5 - 3 miljonus latu, līdz ar to LTV budžets gadā ir aptuveni 7 miljoni latu, bet, pēc televīzijas aprēķiniem, nepieciešamā summa ir 9 miljoni latu gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form