Tieši to premjers nodēvēja par gada lielāko politisko neveiksmi, jo referendums par krievu valodu noteikti neveicinās sabiedrības saliedētību.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par referenduma norises laiku varētu lemt nākamā gada 3.janvārī. Jau iepriekš izskanējis, ka tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, varētu notikt 18.februārī.
Tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu. CVK apstiprināja 187 378 parakstus, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.
CVK Satversmes grozījumu projektu iesniedza Valsts prezidentam, kuram tas saskaņā ar likumu bija jāiesniedz Saeimā. Saeima 22.decembrī ārkārtas sēdē vienprātīgi šo likumprojektu neatbalstīja - par to nebalsoja neviens deputāts, bet "Saskaņas centra" pārstāvji demonstratīvi atstāja sēžu zāli un balsojumā nepiedalījās.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu neatkarīgi no tā, kāds būtu Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā. Visticamāk, referendums varētu notikt pēdējā iespējamajā datumā - 18.februārī.
Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.