Premjers Valdis Dombrovskis (V) jau pirmdien koalīcijas padomes sēdē aicinās koalīcijas partnerus pārrunāt iespējamo kampaņu, lai aicinātu pilsoņus 18.februārī gaidāmajā referendumā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Dombrovskis žurnālistiem piektdien norādīja, ka viņš aicina visus pilsoņus doties uz referendumu un balsot "pret šo Ušakova - Lindermana ideju".
Dombrovskis uzsvēra, ka Satversmes tiesas (ST) lēmums neapturēt "valodas referendumu" ir jārespektē, tomēr pauda gandarījumu, ka ST pašu lietu izskatīšanai pieņēma. Vaicāts, vai ST lēmums vairākus prasījumus pieteikumā tomēr nevērtēt, kā arī neapturēt referendumu, kā to vēlējās iesniedzēji, nenozīmē, ka juridiskie argumenti nav bijuši gana kvalitatīvi, Dombrovskis norādīja, ka ST tomēr lietu izskatīšanai ir pieņēmusi.
Premjers arī nepiekrita, ka sabiedrībā varētu vairoties neizpratne par to, kā rīkoties, vairākām koalīcijas partijām mainot nostāju, vispirms referendumu nosaucot par nekonstitucionālu, bet pēc tam tomēr aicinot visus tajā piedalīties. Premjers uzsvēra, ka visas trīs koalīcijas partijas jau decembrī izplatīja aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem referendumā piedalīties un balsot pret, un šis aicinājums joprojām esot spēkā.
Dombrovskis norādīja, ka koalīcija arī tagad strādās pie tā, lai pēc iespējas vairāk pilsoņu piedalītos referendumā un izteiktu savu viedokli.
Par iespējamo informatīvo kampaņu premjers apņēmās koalīcijas partneriem runāt jau pirmdien koalīcijas padomes sēdē. Viņš atzina, ka svarīga būs koordinēta visas koalīcijas pieeja.
Jau vēstīts, ka ST otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.
ST otrās kolēģijas priekšsēdētāja Aija Branta informēja, ka ST nolēma ierosināt lietu daļā par Nobalsošanas likuma normu atbilstību Satversmei. Saeimai līdz šī gada 20.martam jāsniedz atbilde.Vienlaikus ST secināja, ka, arī neapturot referendumu, ST spriedums nebūs bezjēdzīgs. Tiesai vajadzētu ļoti nozīmīgus argumentus, lai apturētu šobrīd ierosināto likumdošanas procesu - referendumu, bet rīcības sēdē ST secināja, ka tās rīcībā šādu argumentu nav, sacīja tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā un 30 deputātu parakstītajā pieteikumā bija lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.
Tāpat tajā lūgts ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.
Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.
Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.
Referenduma apturēšanu pieteikuma
sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma
izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli
izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai
tautas nobalsošana tiktu apturēta.
Jau vēstīts, ka nacionālajai
apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus
pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
