Premjera preses sekretāre Līga Krapāne informē, ka pēc Dombrovska iniciatīvas februāra vidū sasaukta Reformu vadības grupas sēde, "lai uzsāktu darbu pie kvalitatīvi jauna Strukturālo reformu plāna 2011.-2014.gadam". Sēdē Dombrovskis "prezentēs savu redzējumu par vidējā termiņā īstenojamiem uzstādījumiem, lai sagatavotu efektīvu valsts pārvaldes strukturālo reformu plānu", informē Krapāne.
Ministru prezidents uzsver, ka "līdz šim izmantotās strukturālo reformu metodes sevi ir izsmēlušas un nākotnē vairs neļaus sasniegt ilgtspējīgus un noturīgus rezultātus". Tādēļ "nekavējoši nepieciešams vienoties par kvalitatīvi jauna plāna izstrādi", norāda Ministru prezidents.
Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka nepieciešamība valstī īstenot plašas strukturālās reformas augstāko amatpersonu paziņojumos deklarēta jau vairākus gadus. 2009.gada pavasarī pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktās valdības ārkārtas sēdes, kas ilga vairāk nekā piecas stundas, amatpersonas atzina, ka strukturālās reformas esot "izkustinātas no nulles punkta". Ministri šajā sēdē uzklausīja premjera Dombrovska ziņojumu par valsts pārvaldes strukturālās reformas norisi un toreizējās izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) ziņojumu par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai.
Valdība arī vairākkārt atbalstījusi dažādus strukturālo reformu dokumentus un plānus gan valsts, gan dažādu nozaru līmenī. Tā, piemēram, 2009.gada rudenī valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotais izdevumu samazināšanas un strukturālo reformu ieviešanas plānu 2009.gadam, kura mērķis bija nodrošināt pārraudzību valsts 2009.gada budžeta grozījumos paredzēto reformu ieviešanai. Tāpat atbalstīti dažādi dokumenti reformām izglītības un veselības nozarē.
Arī pērn pavasarī valdībā pieņemtais Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam paredz "sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu". "Lai atvieglotu 2011.gada budžeta sagatavošanas procesu, nepieciešams sagatavot iespējamo strukturālo reformu plānu svarīgākajās nozarēs," norādīts dokumentā. Šis uzdevums uzticēts Finanšu ministrijai un tā izpildes termiņš bija pērnā gada 30.oktobris, liecina dokuments.
Jau ziņots, ka sociālie partneri kritizēja valdības sagatavoto un Saeimas atbalstīto šā gada budžetu, norādot, ka tajā trūkst strukturālo reformu un taupības pasākumu, bet lielāko daļu no konsolidācijas apjoma valdība cer iegūt, palielinot nodokļus.
Reformu vadības grupu izveidoja 2009.gada vasarā, lai valdība kopīgi ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām diskutētu par valsts budžeta sagatavošanu un valsts pārvaldes strukturālajām reformām. To vada Dombrovskis un tajā strādā finanšu ministrs, sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Budžeta un finansu komisijas vadītājs un citas amatpersonas.
Reformu vadības grupas mājas lapā skaidrots, ka valdība ir apstiprinājusi strukturālo reformu jēdziena definīciju: "Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli, sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu".