Premjers uzdod gatavot priekšlikumus ierēdņu vakanču likvidēšanai

Lai optimizētu valsts civildienesta ierēdņu pabalstu izmaksas sistēmu, premjers izdevis vēl vienu rezolūciju, kurā lūdz Spurdziņu un Skudru līdz 1.novembrim izstrādāt savstarpēji saskaņotus priekšlikumus par ierēdņu pabalstu izmaksu administrēšanas funkcijas nodošanu Finanšu ministrijai.

Premjers rosina ņemt vērā, ka patlaban katra iestāde atsevišķi saskaņā ar Valsts civildienesta likumu nākamā gada budžetā plāno iespējamo pabalstu izmaksu, kā arī, neiestājoties pabalstu izmaksas gadījumiem vai plānoto pabalstu summu iztērējot tikai daļēji, neizmaksātā pabalstu summa kā darba samaksas fonda ieekonomētie līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem.

VCP ir secinājusi, ka patlaban valsts pārvaldē ir 3064 brīvas ierēdņu un darbinieku amata vietas, un piedāvā likvidēt 1760 no tām.

Skudra iepriekš žurnālistiem prognozēja, ka šo brīvo vakanču samazināšana nākamā gada budžetā ļautu ietaupīt ap 13 miljoniem latu.

VCP konstatēja, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs ir nodarbināti 14 583 ierēdņi un 11 702 darbinieki pie faktiskā ierēdņu amatu skaita 16 166 un faktiskā darbinieku amatu skaita 13 083.

Tādējādi šā gada 31.augustā tiešās valsts pārvaldes iestādēs vakanti bija 10% amatu, ko veido vakantie 1594 ierēdņu amati un 1470 darbinieku amati. VCP apkopo informāciju par 118 tiešās valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā 37 valsts aģentūrām.

Kā iepriekš norādīja Kalvītis, samazinot štata vietu skaitu, ieviešot šādu fondu un apturot atalgojuma palielināšanu valsts sektorā, jau nākamā gada budžetā izdotos ieekonomēt 55 līdz 60 miljonus latu.

Valdība iepriekš noteica speciālu pilnvarojumu Spurdziņam gada pēdējās sešās nedēļās sekot līdzi ministriju tēriņiem un tos ierobežot, lai novērstu līdzšinējos gados novēroto praksi, ka ministrijas gada beigās cenšas iztērēt neizmantotos līdzekļus.

Arī Kalvītis atbalstīja šādu iniciatīvu, norādot, ka tādējādi tiks novērsta līdz šim novērotā prakse, kad gada beigās ministrijās "nauda tiek tērēta uz nebēdu".