Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV) un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV) sagatavot skaidrojumu par otrdienas rītā daļā Rīgas un Pierīgas notikušo elektroapgādes traucējumu, kura dēļ vismaz 160 000 AS "Augstsprieguma tīkls" klientu.
Kariņš preses konferencē pēc otrdienas, 9. jūnija, valdības sēdes sacīja, ka ministriem uzdots sniegt skaidrojumu par to, kas ir noticis un ko iespējams darīt, "lai šāda lieta neatkārtotos nākotnē".
"Ministru prezidenta uzdevums iekšlietu un ekonomikas ministriem izvērtēt un iesniegt priekšlikumus par iespējamiem nepieciešamiem uzlabojumiem saistībā ar šorīt Rīgā piedzīvoto elektroenerģijas pārrāvumu izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma. Atbilstoši likumam, par lieliem negadījumiem enerģētikas jomā atbildīga ir Ekonomikas ministrija, savukārt Iekšlietu ministrijas padotībā esošais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību. Ekonomikas ministrs ir arī Valsts enerģētiskās krīzes centra vadītājs," skaidroja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Vitenberga vadītā Ekonomikas ministrija (EM) paziņojumā presei norāda, ka Vitenbergs kā par enerģētiku atbildīgais ministrs, reaģējot uz otrdien radušos situāciju ar elektroapgādes pārtraukumu Rīgā un tās apkārtnē, pieprasīja AS "Augstsprieguma tīkls" paskaidrojumu par radušos situāciju.
"Šodien pārliecinājos, ka iepriekš veiktie ieguldījumi elektrotīklu modernizācijā un drošības sistēmā, kā arī attiecīgo dienestu darbinieku augstā profesionalitāte parādīja, ka dienesti ir gatavi ātri reaģēt un īsā laikā novērst būtiskus bojājumus elektroenerģijas apgādes sistēmā. Vienlaikus pārliecinājos, ka vitāli svarīgie objekti ir spējīgi pārslēgties uz rezerves elektroapgādes avotiem un nodrošināt savas darbības nepārtrauktību", uzsvēris ministrs.
Secināts, ka būtisko pakalpojumu sniegšana, kā piemēram slimnīcu pakalpojumi, otrdien netika būtiski ietekmēta, jo operatīvi notika pārslēgšanās uz rezerves apgādes sistēmām – Rīgas 2. slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Vidzemes slimnīcā.
Šobrīd turpinās informācijas apzināšana un "Augstsprieguma tīkls" ir uzsācis tehnisko izmeklēšanu negadījuma vietā.
Tāpat EM analizēs situāciju par apziņošanas kārtību, lai pilnveidotu precīzas informācijas apriti šādās vai līdzīgās situācijās.
Tikmēr "KPV LV" paziņojumā presei vērš ministru prezidenta Kariņa uzmanību, ka "par elektroapgādes krīzi" atbildīgās AS "Augstsprieguma tīkls" uzraugošā iestāde ir Finanšu ministrija (FM), un aicina premjeru prasīt paskaidrojumus no sava partijas biedra Jāņa Reira, nevis no ekonomikas un iekšlietu ministra.
"Jau vēsturiski AS "Augstsprieguma tīkls" uzraugošā ministrija ir FM, un tās darbībai nav nekādas saistības ne ar Ekonomikas, ne ar Iekšlietu ministriju. Ja premjers vēlas kādam paprasīt paskaidrojumus par tā darbu un veikt analīzi, tad to var darīt, vēršoties pie pareizām personām un tā šoreiz ir finanšu ministrs Reirs. Mēs noteikti prasīsim arī Kariņam skaidrot viņa vēršanos pret mūsu ministriem, zinot, ka tā nav viņu atbildības joma. Aicinām premjeru būt korektam," paziņojumā norāda "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un partijas valdes loceklis Ēriks Pucens.
Viņaprāt, premjers, prasot skaidrot radušos situāciju ekonomikas un iekšlietu ministriem, diskreditē to atbildības jomas, pasargājot savu partijas biedru Jāni Reiru.
Pēc "Lursoft" datiem "Augstsprieguma tīkla" kapitāla daļu turētājs ir valsts Finanšu ministrijas personā, bet Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums nosaka, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir tādu katastrofu pārvaldīšanas koordinācija, kas saistītas ar enerģijas ražošanas vai enerģijas un energoresursu transportēšanas infrastruktūru (gāzes noplūde maģistrālajos gāzes vados, avārija gāzes un degvielas apgādes sistēmās, enerģijas ražošanas iekārtu, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju infrastruktūras avārija, elektrotīklu bojājumi).
"Delfi" jau rakstīja, ka otrdienas rītā liels no elektroapgādes atslēgto klientu skaits bija Rīgā un Rīgas reģionā, kā arī Limbažu, Siguldas un Ogres apkaimēs. Rīgā rīta pusē nedarbojās luksofori, kā arī apstājās tramvaji un daļa trolejbusu, kā arī tika traucēta daļas elektrovilcienu kustība.
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks žurnālistiem sacīja, ka tāds notikums, kā otrdien Latvijas elektroapgādē nav bijis ilgus gadus – iespējams, spēcīgo lietavu vai zibens spēriena dēļ bojāta kabeļa līnija. Šobrīd ir aizdomas, ka kabeļa izolācijas materiālā varētu būt bijis kāds defekts, visticamāk, salaiduma vietā.
Jaudas, kas iet pa šādu kabeli ir milzīgas, tāpēc radies pat neliels sprādziens un sadales akā bijis neliels īssavienojums, stāstīja Boks.
Kabeļa bojājums bijis pie Zemitāna tilta, pie "Jaunās Teikas" un LMT ēkas. Patlaban konkrētā līnija ir atslēgta remontam. Pēc viņa teiktā, bojātā kabeļa remonts prasīs pāris nedēļas.
Bojājuma iemesls precīzi būs zināms pēc tam, kad eksperti būs pabeiguši pārbaudes.
Kā iepriekš informēja "Augstsprieguma tīklā", pulksten 9.38 tika reģistrēts tehnoloģisks traucējums uzņēmuma 330 kV (kilovoltu) elektrotīklā – atslēdzās 330 kV kabelis starp TEC1 un Imantas apakšstaciju, tādējādi izraisot pārslodzi 110 kV tīklā.
Elektroapgādes traucējumi bija vairāk nekā 160 000 klientu.
Pulksten 10.40 tehnoloģiskais bojājums tika novērsts, lielākai daļai atjaunota elektroapgāde, bet pulksten 11.14 tika pilnībā atjaunots 110 kV tīkls un atjaunota elektroapgāde no pārvades tīkla puses.
Savukārt uzņēmumā "Sadales tīkls" informē,ja ka augstspriegumu tīkla bojājumu rezultātā tika traucēta "Sadales tīkla" lokālo iekārtu darbība Rīgā – Teikas un Sarkandaugavas apkaimē.
