Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar rezolūciju uzdevis visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam divu nedēļu laikā sagatavot konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedētības veicināšanai, solot arī atrast budžeta līdzekļus šo priekšlikumu īstenošanai, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments.
Izvērtējot sestdien notikušā valodas referenduma rezultātus, premjers norādījis, ka "nepieciešama aktīva rīcība, lai veidotu laikmetīgu nacionālo identitāti un piederības sajūtu Latvijas valstij, nostiprināt valsts valodas pozīcijas un tās vienojošo lomu sabiedrībā, kā arī novērstu divkopienu sabiedrības veidošanās riskus".
"Valdība ir gatava meklēt arī papildus budžeta līdzekļus, tostarp arī pārdalot ES fondu līdzekļus, lai finansētu šīs iniciatīvas," paudis premjers.
Premjera rezolūcijā institūcijām uzdots iesniegt priekšlikumus vienotas un kvalitatīvas informatīvās telpas nodrošināšanai visā Latvijā, it īpaši nacionālo plašsaziņas līdzekļu apraides nodrošināšanai pierobežas rajonos, priekšlikumus pilsoniskās programmas īstenošanai, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēsturi, nacionālās un demokrātiskās vērtības un priekšlikumus valsts dotāciju piešķiršanai latviešu valodas apmācības programmu īstenošanai mazākumtautībām.
Tāpat atbildīgajām institūcijām jāsniedz priekšlikumi kā veidot un uzturēt tiešu dialogu ar mazākumtautību organizācijām, nodrošināt latviešu kultūras un izglītības pieejamību no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem, kā arī priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par referendumu ierosināšanu, organizēšanu un uzraudzību.
Premjers arī vēlas saņemt konkrētus priekšlikumus e-vēlēšanu sistēmas ieviešanai, kas nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piedalīties valstij svarīgu jautājumu lemšanā.
Institūcijām ir jāiesniedz gan konkrēti priekšlikumi par šajās jomās veicamajiem pasākumiem, gan to īstenošanai nepieciešamajiem finansējuma apjomiem, kā arī jāpiedāvā to finansēšanas avoti, tostarp, izvērtējot iespējas pārdalīt ES struktūrfondu līdzekļus.
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret - 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret - 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.
Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.