Valstiska informatīvā kampaņa pirms referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aicinot iedzīvotājus piedalīties un balsot "pret", netika rīkota galvenokārt Zatlera reformu partijas iebildumu dēļ, trešdien intervijā Latvijas Radio atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
"Kampaņa nebija pamatā Zatlera reformu partijas iebildumu dēļ," sacīja premjers, norādot, ka tā vietā dažādas aktivitātes rīko NVO, politiskās partijas un interešu grupas, tai skaitā viņa paša pārstāvētā partija "Vienotība".
Premjers uzsvēra, ka "mums ir jāstrādā, lai veicinātu sabiedrības saliedētību, turpinātu integrāciju un naturalizāciju" un "šīs referenduma aktivitātes no [Vladimira] Lindermana/[Nila] Ušakova puses nav tās, kas šo saliedētību veicina",
tāpēc viņš plānojot pēc referenduma Latvijas Radio 4 uzrunāt krievvalodīgos iedzīvotājus. Vienlaikus Dombrovskis atzina, ka, piemēram, "Vienotības" kampaņa pirms referenduma notiek pārsvarā "latviskajos" medijos.
Premjers pievienojās Saeimas deputātei Inai Druvietei (V) un atzina, ka "bīstama un bezatbildīga" ir ideja aicināt iedzīvotājus referendumā balsot "ar baltu lapu" vai sabojāt biļetenus, norādot, ka "šis jautājums [par divvalodību] ir pārāk nopietns". Premjers uzskata, ka "baltās lapas" kampaņas aktīvista Viestura Dūles aktivitātes "iet tajā pašā virzienā", kā apvienībai "Saskaņas centrs", kas dažādām auditorijām nodod dažādus vēstījumus par referenduma mērķi.
Jautāts, vai specdienestiem ir izdevies noskaidrot finansējuma avotus parakstu vākšanas un referenduma kampaņām, premjers atbildēja, ka "ir noteikta informācija, bet nav informācijas pilnā apmērā". Plašāk runāt par šo jautājumu Dombrovskis atteicās, norādot, ka tā ir slepena informācija.
Dombrovskis uzsvēra, ka pašlaik nevienai no pusēm, kas iesaistītas par vai pret kampaņās, nevar pārmest likumības pārkāpumu, jo nav nekāda regulējuma, kā jānotiek un no kādiem avotiem drīkst finansēt informatīvos pasākumus pirms tautas nobalsošanas. Viņaprāt, tāds būtu jāizstrādā.
Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.