Latvija iepriekš bija pieteikusi savu kandidatūru čempionāta rīkošanā 2014. gadā. Līdz ar Dižķibeles aizsākšanos Latvijas valdība un nesen par premjeru kļuvušais Dombrovskis, noraidīja iespēju, ka valsts varētu finansiāli atbalstīt hokeja turnīra rīkošanu. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans vēlāk atzina, ka grasījies atsaukt Latvijas kandidatūru, tomēr pēcāk pārdomājis. Viņš izteica cerību, ka Latvijas valdība tomēr nolems atbalstīt turnīra rīkošanu, tādējādi palīdzot cilvēkiem aizmirst krīzes radītās problēmas.
Tomēr trešdienas vakarā, tikai divas dienas pirms izšķirošā balsojuma Starptautiskajā Hokeja federācijā, Dombrovskis atkārtoti noraidīja finansiāla atbalsta iespējamību. Viņa pārstāve Līga Krapāne portālam „Delfi” norāda, ka noraidījums finansēt turnīru par valsts līdzekļiem ir vienīgais līdz šim premjera izteiktais paziņojums. „Līdz ar to ir neizprotama un nepamatota Hokeja federācijas prezidenta Lipmana pozīcija, atsaucoties uz kādu premjera paziņojumu ar viennozīmīgi noraidošu saturu,” uzsver Krapāne.
Viņa skaidro, ka patlaban sniegt publiskus paziņojumus par jaunas hokeja halles būvniecības finansēšanu būtu tikpat bezatbildīgi, cik kategoriski noraidīt to, ka turpmāko piecu gadu perspektīvā Latvija varētu iesaistīties hokeja čempionāta atbalstīšanā. „Kā zināms, Latvijā hokejs ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem, kas apvieno simtiem tūkstošus atbalstītāju. Tieši tādēļ Ministru prezidents uzskata, ka pret Pasaules čempionāta hokejā organizēšanu ir jāizturas ar visaugstāko atbildības pakāpi, bez populistiskiem paziņojumiem un politiskas retorikas,” atzīmē Krapāne.
Paredzams, ka piektdien gaidāmajā balsojumā Latvija par tiesībām rīkot turnīru konkurēs ar Baltkrieviju, Ukrainu un Ungāriju.
Šogad pasaules čempionāts notiek Šveicē, bet turpmākos gados – Vācijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā.