14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās "Jaunās vienotības" (JV) virzītais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ turpinās sarunas ar visiem potenciālajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie", lai meklētu kopsaucējus nākamās valdības pamatiem, tostarp diskutējot par izvairīšanos no stagnācijas un šauru grupu interešu lobēšanu.
Pirmdien, 17. oktobrī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Kariņš preses konferencē informēja, ka gadījumā, ja JV veidos nākamo Ministru kabinetu, tad viņam ir svarīgi, ka valdība nestagnēs un neīstenos šauras grupas intereses, jo šāda pieeja ir pagātne.
Šonedēļ plānotajās potenciālās koalīcijas sarunās JV centīsies izprast, kurās jomās politiskie spēki ir vienādās domās, kurās ne, tādējādi meklējot kopsaucējus nākamās valdības pamatiem. Šonedēļ JV plāno turpināt sarunas ar trim politiskajiem spēkiem – AS, NA un partiju "Progresīvie", lai "nostiprinātu izpratni" JV svarīgos jautājumos.
Politiskajās diskusijās tiks piedāvāts pārrunāt izglītības un zinātnes jautājumus. "Mums jābūt kopīgai izpratnei, ka bērnu un jauniešu izglītības kvalitāte ir svarīga [..]. Tāpat jāiegulda zinātnē, jo bez tā ekonomika nevarēs strauji augt," uzsvēra Kariņš.
Tāpat politiskajiem spēkiem tiks piedāvāts diskutēt par tautsaimniecību un tiesiskumu. "Lai investori ieguldītu tautsaimniecībā, mums ir jābūt drošiem, ka mūsu investīciju vide ir brīva no korupcijas. Mums jāvienojas, kā uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, attālinot politisko ietekmi pār valsts kapitālsabiedrībām," sacīja Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka nākamajai valdībai ir jāīsteno ostu reforma, nevis "jāieslēdz atpakaļgaita", kā arī jāiedzīvina administratīvi teritoriālā reforma, nevis tā jāatceļ. Tāpat politiskajiem spēkiem jāvienojas, ka tiks īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināla projekts, nevis jāpiedāvā pārskatīt tā atrašanās vietu, ko Kariņš traktē kā projekta apturēšanu.
Savukārt jautājumā par iekšējo un ārējo drošību Kariņš vēlas ar visiem potenciālajiem koalīcijas partneriem panākt kopīgu izpratni, ka valsts aizsardzības dienests tiks īstenots saprātīgā laikā un netiks kavēta tā izveide, kā arī līdz 2027. gadam aizsardzībai tiks novirzīti 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat Kariņš aicinās diskutēt par enerģētiku, lai saprastu, ko katrs politiskais spēks saprot ar šo vārdu, kā kāpināt pašmājās saražotās enerģijas apjomu, vienlaikus dodoties klimatneitralitātes virzienā.
"Mēs nevaram bez kopīgas izpratnes par šīm tēmām virzīties uz priekšu jebkuras valdības izveidē. Bez kopīgas sapratnes par to, ko darīsim, tā nebūs rīcībspējīga valdība. Kad es gūšu pārliecību, ka ir partiju kodols, kas ir gatavs strādāt uz kopīgiem mērķiem, tad piedāvāšu partnerus un to, kā varētu izskatīties ministru portfeļu sadalījums. Bet par to runāšu tad, kad gūšu pārliecību ka potenciālie partneri ir gatavi virzīt pamata programmu. Valdības veidošana nav par krēslu pārdali, bet gan to, kā valdība kopīgi strādās. Galvenais, ka tas nenotiek šauras ekonomiskas grupas interesēs," uzsvēra Kariņš.
Aicināts vērtēt AS mudinājumu nekavēties ar koalīcijas sarunām un nākamās valdības deklarācijas izstrādi, Kariņš norādīja, ka "viss rit labā gaitā", bet patlaban nav skaidrības par kopīgi darāmajiem darbiem.
Viņš piebilda, ka ar Valsts prezidentu Egilu Levitu nav pārrunāts jautājums par koalīcijas izveides termiņu, bet Kariņa mērķis ir turpināt darbu pie koalīcijas izveides, "cik raiti vien iespējams".
Jau vēstīts, ka šonedēļ turpināsies 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējušā politiskā spēka "Jaunā vienotība" (JV) organizētās potenciālo koalīcijas partiju sarunas.
Pagājušajā nedēļā esošais premjers un JV virzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš rīkoja vairākas tikšanās jeb otru sarunu raundu ar iespējamajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju "Progresīvie".
Ja pirmajā nedēļā pēc 14. Saeimas vēlēšanām partijas pozicionējās ideoloģiskos uzstādījumos, tad pēc pirmdien, 10. oktobrī, notikušās Kariņa un Valsts prezidenta Egila Levita tikšanās premjera amata kandidāts paziņoja, ka turpmāk politiskie spēki pārrunās konkrētus darāmos darbus.
JV jau iepriekš pauda un neatkāpjas no pārliecības, ka tā koalīcijā vēlas redzēt četras partijas – JV, AS, NA un "Progresīvos", tomēr AS un NA joprojām uzstāj uz koalīciju bez "Progresīvajiem".
JV koalīcijas sarunām piedāvāja astoņus tematus – ekonomika, izglītība, drošība, tiesiskums, nacionāla valsts, ārpolitika, veselība un valdības darba organizācija.
Tiesa, sarunās iesaistītie politiskie spēki publiski pauž, ka patlaban nenorit sarunas par iespējamās koalīcijas skaitlisko sastāvu, jo uzmanība diskusijās tiek veltīta tam, lai politiskie spēki secinātu, kuros jautājumos tiem ir vienprātība, kuros – domstarpības.
Pēc politisko spēku otrā sarunu raunda secināms, ka tiem ir vienots redzējums par ārpolitiku, neatkarību enerģētikā, ekonomikas izaugsmi un atsevišķiem tiesiskuma aspektiem. Pēdējā jautājumā JV un "Progresīvajiem" ir kopīgs skatījums uz nepieciešamību pieņemt Civilās savienības likumu un ratificēt Stambulas konvenciju, ko savukārt neatbalsta AS un NA.
Ceturtdien, 13. oktobrī, noslēdzot politisko spēku otro sarunu raundu, Kariņš secināja, ka viņš saredz iespēju izveidot vienu spēcīgu un stabilu valdību.
Satversme paredz, ka jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā.
