Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Veselības inspekcija (VI) izskata četru darba devēju lūgumus izvērtēt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību, ko paši darba devēji saista ar darbiniekam izteiktu brīdinājumu par vakcinācijas nepieciešamību, portāls "Delfi" uzzināja inspekcijā.
Pirms nedēļas sabiedrību pāršalca šokējoša ziņa, ka laikrakstā "Bauskas Dzīve" publicēts sludinājums, kurā skolotājas – baušķenieces aicināja atsaukties Covid-19 pozitīvos, "lai varētu saslimt". Pēcāk sludinājuma autore LTV atklāja, ka, lai gan strādā vairākās skolās Rīgā, bet laikā, kad izvietojusi sludinājumu, "nokārtojusi slimības lapu".
Tas nebūt nav vienīgais gadījums, kad darba ņēmēji bažās par nepieciešamību saņemt Covid-19 poti atraduši veidu, kā tikt pie slimības lapas, liecina dažādi ieraksti sociālajos tīklos, piemēram, "Telegram" grupās, kurās pulcējās Covid-19 noliedzēji.
Par nepamatoti izsniegtām slimības lapām draud sods
Kā portālam "Delfi" stāsta VI sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Ermansone, personai izsniegtas darbnespējas lapas pamatotību uzrauga un kontrolē VI, veicot pārbaudes un ekspertīzes par darbspēju ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē.
Ja tiek konstatēti pārkāpumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, ārstu var saukt pie administratīvās atbildības. Saskaņā ar Ārstniecības likumu par darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu tiek piemērots naudas sods no 28 līdz 280 naudas soda vienībām jeb no 140 līdz 1400 eiro.
Šādā gadījumā VI atzinumu par personai nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu nosūta tās ārstniecības iestādes vadītājam, kurā ir tikusi izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa. Ārstniecības iestādei ir jāizdod rīkojums par darbnespējas lapas anulēšanu un tā jāanulē e-veselībā.
Kā klāsta Ermansone, ja darba devējam rodas pamatotas aizdomas, ka darbinieks ir darbspējīgs un slimība tiek simulēta, tas var lūgt VI slimības lapu anulēt. VI atklāj, ka darba devēji regulāri iesniedz sūdzības par darbiniekiem izsniegtu darbnespējas lapu pamatotību, arī šis rudens nav izņēmums. Jautāta, vai arī privātpersonas vēršas VI ar lūgumu izvērtēt citu saņemtās slimības lapas, VI pārstāve norāda, ka tas notiek ļoti reti.
Pērn VI izskatīja 348 iesniegumus, savukārt šī gada pirmajos trīs ceturkšņos izskatīti 230 iesniegumi. Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, 11. oktobra, līdz 20. oktobrim, VI izskatīšanā ir četru darba devēju iesniegumi ar lūgumu izskatīt darbnespējas lapas izsniegšanas pamatotību vienlaicīgi vairākiem darbiniekiem (1, 5, 11, 13), ko paši darba devēji saista ar darbiniekam izteiktu brīdinājumu par vakcinācijas nepieciešamību.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos VI izskatījusi 230 iesniegumus, 26 gadījumos atzīts, ka darbnespējas lapa izsniegta nepamatoti vai kļūdaini. Administratīvā atbildība ārstniecības personām piemērota 11 gadījumos.
Darba devējiem dažāda pieredze
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa atklāj, ka no kameras biedriem ir saņēmusi signālus, ka nodarbinātie rod iespēju saņemt darbnespējas lapas, "lai novilcinātu obligāto darba devēja noteikto vakcinācijas pienākumu, izvērtējot iespējamos riskus darba vietā epidemioloģiski drošas darba un pakalpojumu vides nodrošināšanai".
"Tas savā ziņā norāda uz iespējamu negodprātīgu veselības aprūpes sistēmas darbinieku rīcību, izsniedzot darba nespējas lapas bez pamatota iemesla," atzīst Zariņa.
Portāls "Delfi" uzrunāja arī lielākos mazumtirgotājus "Rimi" un "Maxima". Par, iespējams, nepamatotām slimības lapām uzņēmumi runā izvairīgi. "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers atgādina, ka līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu gan mazumtirgotājiem, gan jebkuram sabiedrības loceklim šis ir īpaši sarežģīts periods, "tāpēc šobrīd ir grūti precīzos ciparos pateikt kā izvērtīsies šis saspringtais periods un efektu varēsim vērtēt pēc mājsēdes noslēgšanās".
Šleiers pieļauj, ka, visticamāk lielākā ietekme būs izjūtama līdz ar strikto mājsēdi no ceturtdienas, 21. oktobra.
"Maxima Latvija" personāla vadības direktore Gunita Ķiesnere atklāj, ka pagājušās nedēļas izsniegto darba nespējas lapu skaits "Maxima" ir bijis pat zemāks nekā pērn, arī kopējā šī gada darba nespējas lapu statistika liecina, ka darba nespējas lapu izsniegšana ir nemainīgi stabila.
"Esošā darba nespējas lapu tendence liecina, ka kolēģi ir godprātīgi un darba nespējas lapa izmanto tikai nepieciešamības gadījumos," atzīt Ķiesnere. Vienlaikus viņa uzsver, ka uzņēmums turpinās pastiprināti sekot līdzi darba nespējas lapu situācijai, izvērtējot darba nespējas lapu skaitu un pamatotību. "Nepieciešamības gadījumā izvērtēsim arī vēršanos Veselības inspekcijā, tomēr paļaujamies uz darbinieku godprātību," turpina "Maxima Latvija" pārstāve.
LTRK: nekonkurētspējīga apmaksas sistēma
LTRK valdes locekle Zariņa, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, uzskata, ka Latvijas darbnespējas lapu apmaksas sistēma jau tā ir nekonkurētspējīga un situācija, ka, iespējams, tiek izsniegtas nepamatotas slimības lapas, kopainu tikai pasliktina.
LTRK uzskata, ka valstī jāatgriežas pie sistēmas, ka darba nespējas lapas ar Covid-19 saslimušajiem un to kontaktpersonām tiek pilnībā apmaksātas no valsts puses. "Tas palīdzētu noņemtu slogu no darba devēju pleciem un solidāri sadalīt radušās izmaksas," norāda Zariņa. "Savukārt VI šajā periodā vajadzētu pastiprināti uzraudzīt darba nespējas lapu izsniegšanu, bet darba devējiem – ziņot VI, ja rodas aizdomas, ka darba nespējas lapas ir izsniegtas nepamatoti."
Ziņots, ka valdība otrdien lēma, ka no 25. oktobra līdz 31. decembrim cilvēkiem, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts, vai kuri ir saņēmuši medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19, piešķirs slimības pabalstu no pirmās darbnespējas dienas sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu.
Valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka, ja vakcinētajiem, pārslimojušiem vai tiem kuri ir saņēmušas medicīnisku atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, ir izsniegta darbnespēja lapa akūtu augšējo elpceļu infekciju dēļ, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B, kuru apmaksā valsts, un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.
Savukārt cilvēkiem, kuriem nebūs sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai kuri nebūs saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19, saslimšanas ar Covid-19 situācijā par pirmajām desmit darbnespējas dienām tiks izsniegta darbnespējas lapa A, to apmaksā darba devējs.
Šie grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.
