Foto: LETA
Par spīti premjera norādījumam par koalīcijas līguma pārkāpumu, Nacionālā apvienība (NA) neatsauks Imigrācijas likuma grozījumus, pirmdienas vakarā pavēstīja apvienības pārstāve Ieva Līne.

Valde lēmumu pieņēmusi vienbalsīgi, pamatojot, ka var rasties nopietni riski ekonomikas attīstībai.

NA iesniegtie grozījumi likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, iekļauti ceturtdienas Saeimas darba kārtībā. Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pēc koalīcijas tikšanās pirmdien aicināja NA šo jautājumu no darba kārtības atsaukt, jo tas nav iepriekš saskaņots koalīcijā, līdz ar to ir pārkāpta procedūra. Viņš aicināja sagaidīt ziņojumu, kas gaidāms jūnijā vai jūlijā.

Savukārt NA valde nolēmusi neatsaukties šim aicinājumam.

"NA uzskata, ka minētā regulējuma ieviešana, kas sākotnēji tikusi pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, nav attaisnojusies un valstij ir jāveicina investīcijas produktīvos ekonomikas sektoros, nevis spekulatīvas investīcijas, kas jau radījušas nopietnas ekonomiskās problēmas vairākās citās Eiropas valstīs," pamato NA valde.

Apvienība atsaucas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kas liecina, ka ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, un izsniegto uzturēšanās atļauju skaitam ir tendence strauji pieaugt.

NA deputāti min ekonomista Jāņa Ošleja pausto, ka Krievijas pilsoņu ieguldījumi nekustamajā īpašumā Latvijā nav laba investīcija un valstis var kļūt bagātas ar rūpnieciskās ražošanas un eksporta palīdzību, nevis mākslīgi paaugstinot nekustamā īpašuma cenu līmeni.

Apvienība atzīst, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus, savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būs pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, bez aizdomām par to izcelsmi.

Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!